Meža zoss (Anser anser)

Meža zoss (Anser anser) ir liela auguma pelēko zosu ģints (Anser) zoss, kas dabīgajā izplatības areālā savvaļā ligzdo tikai Eirāzijas ziemeļu daļā, bet ziemas periodā migrē uz dienvidiem.

Meža zosij izšķir 2 pasugas: Eiropas meža zoss (Anse anser anser), kas sastopama Īslandē, ziemeļu un centrālajā Eiropā, Latviju ieskaitot; Āzijas meža zoss (Anse anser rubrirostris) - sastopama, sākot ar Turciju un izplatības areāls stiepjas pāri Vidusāzijai līdz ziemeļaustrumu Ķīnai. PirmsKārļa Linneja meža zoss tika saukta par savvaļas zosi (Anser ferus). Šī suga ir gan Eiropas, gan Ziemeļamerikas mājas zosu priekštece. Mūsdienās savvaļā lielā skaitā dzīvo atkal par savvaļas zosīm kļuvušās mājas zosis.

Izplatība
Tā sastopama Eiropas ziemeļu un centrālajā daļā, arī Īslandē, Turcijā, Marokā, Tunisijā un Vidusāzijālīdz Ķīnas ziemeļaustrumiem un Japānai. Meža zoss ir introducēta Argentīnā un Folklenda Salās. Ziemā daļa populācijas paliek ligzdošanas vietās, tomēr lielākā daļa putnu pārlido vairāk uz dienvidiem. Eiropas lielākā populācijas daļa virzās gar Francijas Atlantijas okeāna piekrasti un lielā skaitā pulcējasDonjanas mitrājā Spānijas dienvidrietumos.

Latvijā samērā reta ligzdotāja, bet aizvien parastāka caurceļotāja. Skaits pieaug. Domājams, ka atsevišķi īpatņi regulāri pārziemo rietumu Latvijas niedrāju ezeros, reizēm arī citur, kur atrodami neaizsalstoši ūdeņi. Meža zoss ir iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Izskats
Meža zoss ir lielākā no visām pelēkajām zosīm. Tai ir liels, masīvs ķermenis, spēcīgs, garš kakls, liela galva un knābis. Tās ķermenis ir 76 - 90 cm garš, spārnu izplētums 147 - 180 cm, astes garums 6,2 - 6,9 cm, knābja garums 6,4 - 6,9 cm. Tās svars 2,16 - 4,56 kg, ar vidējo svaru 3,3 kg. Tēviņikopumā ir lielāki nekā mātītes, bet Āzijas meža zoss vidēji ir lielāka nekā Eiropas meža zoss. Āzijas meža zosīm arī auguma atšķirības starp tēviņiem un mātītēm ir izteiktākas.

Galva, kakls un mugura meža zosij ir pelēka, bet vēders mazliet gaišāks, toties aste pilnībā balta. Sāni izskatās svītroti, bet uz krūtīm manāmi mazliet tumšāki laukumi. Pieaugušu putnu knābis un kājas ir rozīgi oranžas. Meža zosij kopumā spalvas ir izteikti pelēkas vai brūni pelēkas, bet tās ir gaišākas nekā sējas zosīm, ar kurām tā bieži kopā migrē. Salīdzinoši sējas zoss ir mazāka un tumšāka. Meža zosij ir gaišāka arī spārnu plakne, kas redzama lidojumā, tā ir droša pazīme pēc kuras to var atpazīt no attāluma.

Barošanās
Meža zoss pamatā barojas, ganoties pļavās, lai gan tās barojas arī ar graudiem, saknēm un lapām. Zosīm ir relatīvi īss knābis, kas piemērots zālesplūkšanai un līdzīgi kā aitas un liellopi tās ganās zālē. Tā kā zāle nav barojošs barības avots, zosīm jāganās gandrīz nepārtraukti. Gremošanas sistēma strādā ļoti ātri, jo kā visiem putniem zosīm jābūt gatavām ik mirkli pacelties spārnos.

Ligzdošana
Atkarībā no izplatības areāla meža zosij ir atšķirīgs ligzdošanas laiks, kas var būt laikā no aprīļa līdz maijam. Niedrājā vai starp peldošiem ūdensaugiem tiek būvēta liela ligzda. Dējumā ir 5 - 8 olas. Inkubācijas periods ilgst 28 dienas, un atšķirībā no daudziem citiem ūdensputniem pīļu dzimtā tēviņš paliek kopā ar mātīti visu ligzdošanas laiku. Abi vecāki rūpējas par mazuļiem, tos aizsargājot no citiem putniem un plēsīgajiem zvēriem. Ģimene paliek kopā uz arī migrācijas un ziemošanas laikā. Tikai nākamajā ligzdošanas sezonā tēviņš jaunos putnus padzen no ligzdošanas teritorijas.
lv.wikipedia.org