Meža zemene

Meža zemene (Fragaria vesca) ir daudzgadīgs, sīks vai neliels (ga 5-30 cm) rožu dzimtas lakstaugs. Saknenis brūns, blīvi klāts ar veco lapu paliekām. Veido garas stīgas, kas galā sakņojas. Stublājs (bezlapains ziednesis) stāvs, rozetes lapu garumā vai mazliet garāks, klāts ar īsiem, piegulošiem matiņiem. Lapas rozetē, ar garu kātu, staraini saliktas no 3 olveidīgām vai ovālām lapiņām (ga 2-6 cm, pl 1-4 cm) ar lielzobainu malu, strupu galu un plati ķīļveidīgu pamatu. Lapas virspuse zaļa, apakšpuse apmatojuma dēļ pelēkzaļa. Lapiņu galotnes zobiņi vienāda lieluma. Sānu lapiņas sēdošas, vidējā ar īsu kātiņu. Ziedu nedaudz, skrajā ziedkopā ziedneša galotnē. Ir lancetiskas pielapes un neliela augšlapa. Ziedkāti kaili. Kauslapas īsi smailas, augļu gatavības laikā atstāv vai atliekušās. Vainaglapas (ga ap 0.5 cm) baltas. Auglis - sulīgs riekstiņu kopauglis ("oga"), kas veidojas no sulīgas ziedgultnes. Oga iegarena; negatava balta, vēlāk spilgti sarkana. Zied maijā, jūnijā.

Izplatība: Plaši Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.

Biotopi: Atsevišķi eksemplāri un grupas mežos, mežmalās, krūmājos, skraja zelmeņa pļavās un atmatās, upju krastu nogāzēs.

Īpašas norādes: Nozīmīgs pārtikas augs.
(Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs; www.latvijasdaba.lv)

Pasaulē mūsdienās ir sastopamas 20 savvaļas zemeņu veidi.
Zemeņu augļi satur askorbīnskābi, B grupas vitamīnus, ēteriskās eļļas, miecvielas, cukurus, organiskās skābes, pektīnvienas, flavonoīdus un mikroelementus. Līdzīgi ir arī ar lapām. Ogās visvairāk ir C vitamīna, kas zemenēs ir pat vairāk nekā citrusaugļos. 150 g ogu ir pietiekošs daudzums,lai uzlabotu garastāvokli.

Svaigā veidā zemeņu augļus lieto kā diētisku līdzekli anēmijas gadījumā, aknu, žultspūšļa, liesas, kuņģa, nieru slimību ārstēšanā, ginekoloģiskas asiņošanas un mazasinības gadījumā. Tautas medicīnā zemeņu tēju lieto pret sklerozi, hipertoniju, zarnu darbības regulēšanai.
(http://dabasspeks.com/2011/06/29/meza-zemene-fragaria-vesca/)