Meža zaķskābene (Oxalis acetosella)

Meža zaķskābene (Latīniski: Oxalis acetosella; angliski: Wood-sorrel; vāciski: Wald-Sauerklee; krievu: кислица обыкновенная)

Apraksts:
Daudzgadīgs, sīks (ga 5-10 cm) zaķskābeņu dzimtas lakstaugs. Saknenis ložņājošs, virszemes stublāja nav. Lapas rozetē, kātainas, trīslapiņu saliktas no otrādi sirdsveida lapiņām (ga 1-2 cm, pl 0.6-1.2 cm), plātnes virspuse skraji apmatota. Lapas kāts nereti sarkanīgs, apmatots. Ziedi pa vienam garā kātā rozetes lapu žāklē. Uz zieda kāta aptuveni vidusdaļā ir 2 sīkas, zvīņveidīgas un apmatotas pieziedlapas. Kauslapas smailas, īsas. Zieda vainags (ga 0.8-1.3 cm) balts, ar sārtu dzīslojumu, pie vainaglapas pamata dzeltens plankums. Auglis - olveidīga pieccirkņu pogaļa (ga 0.3-0.4 cm), kas pārsniedz kauslapas. Zied maijā, jūnijā.

Izplatība:
Eirāzijā plaši izplatīta suga.
Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:
Dažāda lieluma grupas un audzes skujkoku, jauktos un lapkoku mežos, krūmājos. Ēncietīga meža suga. Neiztrūkstoša boreālo skujkoku mežu klases (Cl. Vaccinio-Piceetea savienības All.Vaccinio-Piceion) augu sabiedrību pavadītājsuga.
www.latvijasdaba.lv


Meža zaķskābene savas sēklas izplata ar mikroskopiska sprādziena palīdzību?  Sēklas attīstās sīkā, olveida pogaļā.  Kad tā ir nobriedusi, pie minimālākā  ārējā spiediena (piemēram, saspiežot), tā plīst un “izšauj” sēklas uz visām pusēm.
www.dabasmuzejs.gov.lv


Ārstniecības augs.
Ārstniecībā izmantojamās augu daļas: lapas un ziedi
Lapas satur C vitamīnu, tāpēc tās var lietot uzturā, bet lielā daudzumā kaitīgas (skābeņskābes sāļu dēļ).
Lieto pie gremošanas traucējumiem, enterokolītiem, aknu slimībām, pie dzeltenās kaites, pie nieru saslimšanām, cingas, skrofulozes.
Ārēji pie brūcēm, čūlām, augoņiem, strutojošiem procesiem mutē.
("Augi un veselība", 1997.; L. Keirāns "Iepazīsim Latvijas augus", 1993.)
dziedava.lv