Melnā vjetnamas pundurcūka

Eiropā un Amerikā Vjetnamas pundurcūciņas pazīstamas jau vairākus desmitus gadu. Savulaik tās no Āzijas ieveda Eiropas zooloģiskajos dārzos, taču drīz vien miniatūrās cūciņas iekaroja cilvēku sirdis kā mīļdzīvnieki un cilvēki sāka tās iegādāties audzēšanai mājās.

Vjetnamas pundurcūciņas mēdz būt melnas, baltas, melnbaltas, arī rūsganas. Ar īsām kājām un stāvām ausīm. Augums skaustā – no 35 līdz 45 centimetriem. Minicūciņām aug arī ilkņi. Tās dzīvo 10 – 15 gadus. Vienā metienā sivēnmātēm dzimst 4 līdz 12 sivēni. Pundurcūkas aug lēni un maksimālos izmērus sasniedz tikai 4 gadu vecumā.

Minicūciņas ēd visu un tām ir tieksme pārēsties un apvelties, tāpēc nevar ļaut tai ēst gluži tik, cik gribas. Jo pundurcūciņa mazāka, jo tā skaistāka un vērtīgāka kā šķirnes pārstāve. To ideālais svars ir 20 – 45 kg. Ja diētu neievēro, cūciņas izaug krietni smagākas (60 – 70 kg) un kļūst par krietni prāvām cūkām.

Pundurcūciņām ir izcila oža, ko citviet pasaulē likumsargi lietpratīgi izmanto narkotisko vielu meklēšanai. Inteleģences attīstības ziņā tās ierindo kā ceturtās saprātīgākās būtnes tūlīt aiz cilvēkiem, pērtiķiem un delfīniem. Viņas ir ļoti apķērīgas un padodas dresūrai.