Melnā vistene (Empetrum nigrum)
Melnā vistene - Empetrum nigrum L.
Melnā vistene - angliski: Crowberry; vāciski: Gemeine Krähenbeere; zviedru: kråkbär; igauņu: harilik kukemari; lietuviešu: juodoji varnauogė; krievu: водяника черная
Apraksts:
Daudzgadīgs visteņu dzimtas sīkkrūms ar garu, gulošu vai pacilu un koksnainu stublāju (ga līdz 120 cm). No stublāja atiet stāvi zari ar šauri eliptiskām (ga 0.4-0.6 cm, pl 0.15 cm) lapām, kas gandrīz sēdošas, uz zariem pamīšus vai mieturos. Lapas plātnes gals strups, mala mazliet ieritināta. Ziedi pa vienam zaru augšdaļā lapu žāklēs. Vainaglapas sārtas (ga ap 0.3 cm), divreiz garākas nekā kauslapas. Putekšņlapas tumšsārtas, pārsniedz vainagu. Auglis - melns kaulenis ar apsarmi, tajā 6-9 sēklas. Zied no aprīļa beigām līdz jūnijam.
Izplatība:
Ziemeļu un kalnu apvidos Eirāzijā un Ziemeļamerikā sastopama suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas vai tuvas sugas.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Parasti veido lielas, klājeniskas audzes nabadzīgās augsnēs piejūras priežu mežos, dažādos purvos, virsājos un kāpās. Raksturīga suga augu sabiedrībās purvos (Cl. Oxycocco-Sphagnetea, All. Ledo-Pinetum) un sausos priežu mežos (Cl. Vaccinio-Piceetea, All. Dicrano-Pinion).
www.latvijasdaba.lv
Apraksts
Izplatība. Cirkumpolāra suga, savvaļā aug Ziemeļu puslodes mērenās joslas vēsajā daļā un subarktiskajā klimatiskajā joslā, pārsvarā priežu mežos un purvu malās, aptverot gan mežu, gan tundras zonas, arī kalnus un kāpas, no 0 līdz 1900 m augstumam. Savvaļā arī Latvijā.
Morfoloģija. Mūžzaļš, ložņājošs pundurkrūms. Pārsvarā līdz 1m garām asīm, bet mēdz būt arī garākām. Dzinumi, pacilus, olīvzaļi, klāti ar iesarkaniem dziedzermatiņiem. Lapas dzeltenzaļas, apakšpusē rūsganas, tūbainas, šauri eliptiskas līdz plati lineāras ar ierotītām malām, 3-6 mm garas un līdz 2 cm platas. Ziedi viendzimuma, reti divdzimumu, sīki, 3-7 mm diametrā, izvietoti dzinumu padusēs pa 1-3, sārti līdz purpursarkani. Zied maijā-jūnijā. Divdzimumu ziedi pārsvarā sastopami Ziemeļamerikā areāla ziemeļu daļā vai kalnos. Divdzimumu formu mēdz izdalīt atsevišķā sugā - Empetrum hermaphroditum Hagerup. Auglis melnā krāsā, līdz 5 mm diametrā, Ziemeļamerikā līdz 10 mm.
Ekoloģija. Vislabāk jūtas saulainā vai viegli noēnotā vietā, vāji skābā līdz skābā, trūdvielām bagātā, kūdrainā, mitrā, vieglā mālsmilts vai smilts augsnē ar augsnes reakciju pH 4,5-6,0. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar skābu kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu, jānodrošina pastāvīgs mitrums.
Nozīme. Dekoratīva suga. Labi iederas stādīšanai lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām ēriku dzimtas un skujkoku sugām vai to dekoratīvajām formām. No seniem laikiem tiek izmantota tautas medicīnā un pārtikā, zivju kūpināšanā.
database.smartgardens.eu
Melno visteņu (Empetrum nigrum) ogu un lapu ķīmiskais sastāvs
Melnā vistene (Empetrum nigrum) ir plaši izplatīts augs Ziemeļu puslodē, un tā ir sastopama arī Latvijas mežos un purvos. Bakalaura darba mērķis ir veikt melno visteņu ogu, to izspiedņu un lapu ķīmiskā sastāva kompleksu izpēti dažādos ekstraktos, un identificēt ogu sastāvā esošos lipīdu klases un antociānu grupas savienojumus, veicinot melno visteņu svaigu ogu un to izspiedņu izmantošanu jaunu produktu izstrādē. Daudziem melnās vistenes sastāvā atrastajiem ķīmiskajiem savienojumiem piemīt antioksidatīva, antimikrobiāla un pretiekaisuma iedarbība. Bakalaura darbā ir pētīti un identificēti melno visteņu ogu izspiednēs un lapās esošie savienojumi. Pētījumā tika secināts, ka kompleksā melno visteņu ogu pārstrādē ir iespējams iegūt vērtīgas spiedpaliekas, kuru sastāvā ir bioloģiski aktīvas polifenolu un lipīdu vielu grupas. Ķīmiskā sastāva analīze liecina, ka melnā vistene un tās ogu sulas ražošanas blakusprodukti ir ar potenciāli augstu vērtību, un tie var tikt izmantoti jaunu produktu ražošanā.
dspace.lu.lv
