Melnā spulgpiepe (Inonotus obliquus)
Melnā spulgpiepe (Inonotus obliquus, vairāk zināma kā čaga vai melnā bērzu piepe) ir neēdama spulgpiepju ģints parazītsēne. Pieder pie ārstniecības sēnēm. Sastopama Eiropas ZA (tai skaitā Latvijā), Krievijā un Kanādā.
Parazitē uz bērziem, retos gadījumos arī citiem kokiem. Sporas inficē koku ievainojumu vietas, tajās sāk attīstīties micēlijs, kas uzsūc no koka barības vielas. Koks lēnām aiziet bojā. Pēc tā nāves sākas sēnes vairošanās cikls. Kokā attīstās sēnes augļķermenis, kas izplata sporas uz dzīvajiem kokiem.
Latvijā pazīstamākā ārstniecības sēne, galvenokārt tādēļ, ka gandrīz vienīgā dabā sastopamā, bet citviet pasaulē tiek izmantota reti (salīdzinājumā ar Ķīnas milteni, lakas plakanpiepi vai ežu dižadateni).
| Melnā spulgpiepe | |
| Inonotus obliquus | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Agaricomycetes |
| Rinda | Himenohetu sēnes (Hymenochaetales) |
| Dzimta | Hymenochaetaceae |
| Ģints | Inonotus |
| Suga | Melnā spulgpiepe (I. obliquus) |
Ārstnieciskās īpašības
Medicīnā izmanto micēlija ārējo cieto kārtu. Irdenā iekšpuse ir nevērtīga. Čagai piedēvē antibakteriālas, pretiekaisuma, pretaudzēju, pretvīrusu, imūnstimulējošas un aknas tonizējošas īpašības.
Sēnes sastāvā ir 7% minerālvielu, no kurām vislielākajos daudzumos ir mangāns. Tāpat kā daudzām citām ārstniecības sēnēm, arī čagai bioloģiski aktīvās vielas ir polisaharīdi un triperpenoīdi. Sēnes sastāvā ir arī melanīns (atbildīgs par melno krāsu), kā arī skābeņskābe ļoti lielos daudzumos, tāpēc to neiesaka lietot pārmērīgi.
lv.wikipedia.org