Melnais plūškoks (Sambucus nigra)
Melnais plūškoks - Sambucus nigra L.
Melnais plūškoks - angliski: Elder; vāciski: Schwarzer Holunder; zviedru: fläder; igauņu: must leeder; lietuviešu: juoduogis šeivamedis; krievu: бузина черная
Latvijā sastopamas divas plūškoka sugas – sarkanais plūškoks, kuram ir vairāk dekoratīva nozīme, kā arī melnais plūškoks, kas audzējams gan kā ārstniecības augs, gan kā augļu koks.
Melnais plūškoks (Sambucus nigra L.) ir vasarzaļš kaprifoliju dzimtas krūms vai neliels koks (ga 2-7 m) ar plašu vainagu. Miza pelēka. Zaru serde balta. Lapas pretējas, nepāra plūksnaini saliktas no 3, 5 vai 7 lapiņām. Lapiņas eliptiskas līdz lancetiskas (ga 6-10 cm, pl 3-5 cm), plātnes mala sīkzobaina, pamats ķīļveidīgs, gals smails, kāts ļoti īss. Ziedi balti (pl ap 0.7 cm), daudz, plašās vairogskarās zaru galos. Auglis - kaulenis ar 3 kauliņiem, gatavs zilganmelns. Zied jūnijā.
Izplatība:
Eiropas dienvidu daļā, Ziemeļāfrikā un dažviet Āzijā plaši sastopama suga, kas kultivēšanas dēļ ieviesusies Ziemeļeiropā.
Latvijā retumis visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas parku un pilsētu apkaimē, upju ielejās un dzelzceļu malās.
Īpašas norādes:
No sarkanā plūškoka (S. racemosa) viegli atšķirams pēc baltiem (ne dzeltenīgiem) ziediem vairogveida (ne konusveida) ziedkopā un zili melniem (ne sarkaniem) augļiem.
www.latvijasdaba.lv
Melnā plūškoka ziedi satur flavonoīdus, glikozīdu sambunigrīnu, ēterisko eļļu, holīnu, alkilamīnus, organiskās skābes, gļotvielas un miecvielas. Augļos ir C vitamīns, karotīns, flavonoīdi, miecvielas, cukuri un organiskās skābes.
dabasspeks.com
Uzturā var lietot tikai melnā plūškoka ogas un ziedus, sarkanais plūškoks ir indīgs. Savukārt melnā plūškoka ogas var ēst tikai tad, kad tās ir pilnībā gatavas, spilgti melnas. Ar negatavām ogām var saindēties. Termiski apstrādātās ogās toksiskie savienojumi iet bojā. Melnā plūškoka sula ir labs pretmikrobu līdzeklis, tā padara cilvēku izturīgāku pret dažādiem kaitīgajiem faktoriem, piemēram, vīrusiem un apkārtējās vides nelabvēlīgo ietekmi.
Augļos ir C vitamīns, karotīni, flavonoīdi, miecvielas, organiskās skābes un cukuri. No ziediem un augļiem var gatavot tēju. To lieto kā sviedrējošu līdzekli saaukstēšanās gadījumā, pret laringītu, bronhītu, gripu, neiralģiju un kā diurētisku līdzekli nieru un urīnpūšļa slimību gadījumā. Tautas medicīnā izmanto arī lapas, mizu un jaunos zarus kā diurētisku un caurejas līdzekli.
Latvijā plūškoks zied jūnijā, tad var ievākt ziedus un izkaltēt tējai. No ziediem var pagatavot sīrupu vai desertu. Plūškoka ziedu čemurus iemērc šķidrā pankūku mīklā un apvāra eļļā, pārkaisa ar pūdercukuru un kanēli – deserts gatavs.
No melnā plūškoka ogām var gatavot sulu, ievārījumu, sīrupu, želeju. Īpatnējās garšas dēļ ieteicams plūškoka sulu dzert kopā ar kādu citu, piemēram, ābolu, jāņogu vai cidoniju sulu.
www.labaiveselibai.lv
