Meiteņu zeltpīpene (Tanacetum parthenium)

Meiteņu zeltpīpene jeb Zeltlapu (zeltpīpenīšu) krizantēma - Tanacetum parthenium (L.) Sch.Bip. (syn. Pyrethrum parthenium (L.) Sm.)

Meiteņu zeltpīpene - angliski: Feverfew; vāciski: Mutterkraut; zviedru: mattram; igauņu: lõhnav neitsikummel; lietuviešu: vaistinis skaistenis; krievu: пижма парфенийская

Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 30-70 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Augam piemīt specifiska smarža. Stublājs stāvs, parasti kails, augšdaļā bagātīgi zaro, bieži ar brūnsarkanu nokrāsu. Lapas uz stublāja pamīšus, plūksnaini dalītas, plātnes apveids olveidīgs (ga 5-10 cm, pl 2.5-4 cm). Plūksnas iegarenas, mala lielzobaina. Ziedi nelielos kurvīšos (pl 1.3-2 cm) čemurveida vai vairogveida ziedkopās stublāja un zaru galā. Vīkallapas vairākās rindās, apmatotas, apmale bārkstaina. Kurvīša ārējā malā ir balti, īsi mēlziedi, centrā dzelteni stobrziedi. Auglis - vārpstveidīgs sēklenis. Zied no jūlija beigām līdz septembrim.

Izplatība:
Dienvidrietumu Āzijas un Balkānu reģiona izcelsmes suga, kultivējot plaši ieviesta Eiropā; daudzviet pārgājusi savvaļā.

Latvijā diezgan bieži kultivēts augs, rets dārzbēglis.

Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri dārzu malās, nezālienēs un izgāztuvēs.

Īpašas norādes:
Dekoratīvs augs.
www.latvijasdaba.lv

Meiteņu zeltpīpenīte (Tanacetum parthenium)

Izplatība.
Aug Balkānu pussalā, Anatolijā, Kaukāza kalnos, akmeņainās nogāzās, pamestos laukos un kalnu krūmājos.

Ekoloģija.
15-50 (80) cm augsts daudzgadīgs augs. Salcietīgs. Aug saulainās vietās. Vislabāk aug sausākās, caurlaidīgās augsnēs, Tendēts augt savvaļā.

Morfoloģija.
Stumbri stāvi, zaroti. Lapas parasti olveida, gaiši zaļas, plūksnotas, ar caurspīdīgiem dziedzerveida plankumiem. Ziedi sakārtoti kurvīšos, mēlziedi balti vai rozā, stobrziedi dzelteni, ziedkopas 1 - 2,2 cm diametrā, vairogveida ziedkopā. Zied jūlijā - septembrī.

Izmantošana.
Nav toksisks un audzē kā dekoratīvu augu. Mūsdienās augu izmanto, lai ražotu zāles galvassāpju ārstēšanai.
database.smartgardens.eu