Mazirbes mācītājmuiža
Dzīvojamā ēka celta 18. gs. sākumā, bet 19. gs. vidū pārbūvēta. Joprojām notiek mācītājmuižas un tās kompleksa atjaunošanas darbi. No 2009. gada septembra mācītājmuižas kompleksā darbojas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas trīs Rekolekciju centra atpūtas mājas. Blakus tām redzamas vecā staļļa drupas.
www.celotajs.lv
Mazirbes rekolekciju centrs
Tālrunis: 26 549 433
E-pasts: vl.sajickeloker@ebrizam
Centra vadītājs:
māc. Kārlis Irbe
Tālrunis: 29 630 953
E-pasts: moc.liamg@ebri.silrak
www.rekolekcijas.lv
Tā ir garīgas un fiziskas atspirgšanas vieta mācītājiem, draudžu darbiniekiem un arī pārējiem. Sākotnēji tā tika veidota, rūpējoties par LELB mācītājiem un viņu ģimenēm. Plānoja, ka tādas būs vairākas un izvēle par labu kādai tiks izdarīta: 1) ja būs mācītājmuiža un citas dzīvojamās telpas, 2) tuvumā baznīca, 3) ūdens tilpe peldēšanai (priekšroka - jūrai). Kapituls izvēlējās Mazirbi. Projekta autore - Helēna Dekante. Sadarbībā ar Saksijas un Bādenes mācītāju apvienību tika izbūvētas trīs ģimenes mājiņas. Tajās ērti var izvietoties pieci cilvēki. Katrā mājā ir trīs istabas, visas ērtības - duša, WC, virtuve. Darbi muižā vēl turpinās, jāizbūvē otrais stāvs un pagrabs. Cik atļauj spēki un līdzekļi, jādarbojas arī pie parka izveides, vides sakopšanas un apzaļumošanas. Skaista vide palīdz būt skaistākiem, arī rekolekcijas ir metode, kā kļūt skaistākiem. Rekolekcijas ir veids, kā sadzirdēt Dieva aicinājumu savā dvēselē un kā iepazīto īstenot savā ikdienā.
MAZIRBES MĀCĪTĀJMUIŽA
Mazirbes mācītājmuiža (Privat Pastorats Widme Irben) atradās Piltenes apgabala Dundagas muižas novadā. Tās dibināšanas gads nav zināms. Pirms tam draudzes baznīca atradās Sīkragā (Sihkraggen, Sickraggen), taču laika gaitā pārcelta uz Mazirbi. Senākās ziņas par Mazirbes jeb Mazirbes–Ģipkas draudzes mācītājiem ir no 1676. gada, kad šajā amatā minēts Gosvins Hūneke (Hunecke). Mācītāji apkalpoja galvenokārt Dundagas novada jūrmalciemus, tāpēc nereti saukti arī par Dundagas jūrmalas mācītājiem (Dondangscher Strandt-Pastor). Draudzei bija arī filiālbaznīcas Āzenē (Ahsen), Ģipkā (Gipken) un Kolkā (Kolken, Domesnäs).
Mācītāja Matiasa Štobes (Stobbe) laikā (kalpoja draudzē no 1737. līdz 1760. g.) mācītājmuiža divreiz – 1741. un 1758. gadā – nodega, pie kam pirmajā ugunsgrēkā gāja bojā draudzes arhīvs, līdz ar to draudzes senākās metriku grāmatas saglabājušās tikai no 1741. gada. M. Štobe iedibināja tradīciju pievienot parastajiem miršanas ierakstiem īsas biogrāfiskas ziņas par mirušo – viņa laulībām, bērniem un dažām rakstura iezīmēm.
No 1770. līdz 1811. gadam draudzes mācītājs bija Frīdrihs Kristians Ludvigs (Ludwig). Kad pēc Piltenes apgabala pievienošanas Krievijai 1797. gadā tika veikta iedzīvotāju revīzija, mācītāja ģimenē bez viņa paša vēl atzīmēta sieva Konstancija Ģertrūde, dzim. Konradi (Conradi), četras meitas, māsa un krustmeita. Mācītājmuižas kalpotāji bija Dundagas muižai piederoši dzimtļaudis – kalps, puisis un 2 kalpones, kā arī 78 gadus vecs zirgu gans.
Pie mācītājmuižas piederēja 4 saimniecības – divas Brausku mājas uz A no mācītājmuižas, kā arī „Andžiki“ un „Zuteni“. 1797. gadā mācītājmuižā un tās saimniecībās reģistrēti 85 iedzīvotāji: 10 brīvie (11,8%; 2 vīrieši, 8 sievietes) un 75 dzimtļaudis (88,2%; 38 vīrieši, 37 sievietes). Bērni (0–14 g.v.) – 26 (30,6%), darbspējīgie – 47 (55,3%), veci ļaudis (≥ 60 g.v.) – 12 (14,1%).
www.kurzemes-zemgales-hercogiste.lv
