Mazais dzenis (Dendrocopos minor)
Mazais dzenis (Dendrocopos minor)
Mazais dzenis (Latīņu v. – Dendrocopos minor; Angļu v. – leser spotted woodpecker; vācu v. – Kleinspecht, krievu v. – малый пестрый дятел)
Latvijā sastopams samērā bieži. Rudeņos periodiskas invāzijas.
Garums 15 cm, Spārnu izplētums 25-27 cm, svars 18-22 g
IZSKATS
Mazākais no dzeņiem, apmēram zvirbuļa lielumā. Mugurpuse un spārnu virspuse melnas ar baltām šķērssvītrām. Ķermeņa apakšpuse netīri balta, sāni ar retām melnām, gareniskām svītriņām. Tēviņiem un jaunajiem putniem galvas virsa sarkana, mātītēm – melna ar balt pieri (mātītēm apspalvojumā nav sarkanās krāsas). Īss knābis.
UZVEDĪBA
Vairāk uzturas uz koku zariem nekā uz stumbra. Dobumu kalšanā, perēšanā, mazuļu barošanā aktīvāks ir tēviņš.
BALSS
Sauciens “kī-‐kī-‐kī-‐kī”, kas līdzīgs citiem dzeņu saucieniem, tikai augstāks. Riesta laikā abiem dzimumiem raksturīga klusa bungošana.
LIGZDOŠANA
Dobumu ligzdai kaļ satrupējušu lapu koku stumbrā vai resnākos zaros 1-‐10 m augstumā. Aprīlī-‐jūnijā izdēj 5-‐6 olas.
BIOTOPS
Sastopams jauktu un lapu koku mežos, parkos un dārzos. Reizēm arī krūmājos gar ceļiem un laukmalēs.
BARĪBA
Vasarā pārtiek ko brīvi dzīvojošiem kukaiņiem, ziemā – no koksnē un aiz mizas dzīvojošiem kukaiņiem un to kāpuriem, ko iegūst, kaļot koksni vai nokaļot mizu.
dabasdati.lv
Mazākais mūsu dzenis. Tēviņiem galvas virsa sarkana, mātītēm dzeltenīgi balta, jauniem putniem tā ir ar sarkaniem raibumiem. Sastop lapu koku vai jauktos mežos, arī upmalās, parkos. Ziemā dažkārt niedrājos. Samērā bieži. Dobumu parasti izkaļ satrunējušos koku stumbeņos. Maijā-jūnijā 4-6 olas. Nometnieks.
gatisvil.wordpress.com