Mazā Jugla

Mazā Jugla (vēsturiski, vāciski arī Kleine Jägel) ir desmitā garākā upe Latvijā. Tek caur Ogres un Rīgas rajoniem. Sākas Taurupes pagastā, tek caur Ogres, Ikšķiles, Salaspils un Stopiņu novadiem; lejtecē tek pa Garkalnes un Stopiņu novadu robežu. Mazās Juglas izteka atrodas 130 m vjl., bet ieteka 0,1 m vjl. Upe ir līkumota, ar vairākām krācēm un aizsprostiem, vietām krastos nelieli smilšakmens un dolomīta atsegumi. Vietām upes tecējums ir rāmāks. Upe ir iecienīta ūdentūristu vidū. Lielākoties tā ir laivojama augsta ūdenslīmeņa periodos un pēc spēcīgām, ilgstošām lietusgāzēm. Parasti, atkarībā no ūdens daudzuma un līmeņa, ūdenstūristi dodas lejup pa upi no Kastrānes, Suntažiem vai Juglas ciema. Jārēķinās, ka var gadīties pāri upei pārkrituši koki un sanesumi. Uz upes ir izbūvēta Dobelnieku HES. Agrāk uz upes bija arī Augstpriedes HES; no tās vairs palikušas tikai drupas un krāces. Hidroloģiski Mazā Jugla ir saistīta arī ar Plaužu un Pečoru ezeriem.
lv.wikipedia.org

Sateces baseinu veido vienmērīgs labā un kreisā krasta pieteku tīkls. Novietojas starp Lielās Juglas ziemeļos un Ogres baseinu dienvidos. Mazā Jugla ir desmitā garākā upe Latvijā. Tek caur Ogres un Rīgas rajoniem.

"Sākas Ķeipenes pagastā, tek caur Ogres, Ikšķiles, Salaspils un Stopiņu novadiem; lejtecē tek pa Garkalnes un Stopiņu novadu robežu."

"Sākas Vidzemes augstienes rietumu nogāzes pakājē ap 95 m vjl. saplūstot kopā vairākām iztekām, kuru augšgali atrodas 140-200 m vjl., to starpā lielākā Bērze... " (LKV 1933)

Mazā Jugla izveidojas savienojoties augšgala zariem ap 100 m vjl., Augšgala pietekas azsniedzas pat līdz 180 metru augstumlīnijai. Pie Annasmuižas Briežkroga šķērso Kangaru kalnu osu virkni.

Šodien atliek secināt ka esam pazaudējuši daļu sīko pieteciņu nosaukumus, no kurām sākas visas lielākas upes.

Upe ir līkumota, ar vairākām krācēm un aizsprostiem, vietām krastos nelieli smilšakmens un dolomīta atsegumi. Vietām upes tecējums ir rāmāks. Upe ir iecienīta ūdentūristu vidū. Uz upes ir izbūvēta Dobelnieku hes. Agrāk uz upes bija arī Augstpriedes hes; no tās vairs palikušas tikai drupas un krāces. Ar Lielo Juglu veido kopīgu ieteku Juglas ezerā (0,1 m vjl.), kura nav patstāvīga (šo posmu saukts `Berģupe`).
www.upes.lv


Kreisās pietekas

• Abza (arī Abze vai Apse) ir Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Ogres novadā. Augšdaļā krastos plašas pļavu un purvu palienes, upe iztaisnota un augšgals ievadīts Ogres Skolasupē. Tek gar  Madlienu  un Suntažiem. Lielākās pietekas, - Sise, Ģērdiņstrauts; Sivēnurga; Urga;

• Jugliņa (arī Zīlniekurga, Ucenurga, retumis — Pukstiņurga) ir neliela Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Suntažu pagastā. Upīte sākas Suntažu pagastā, autoceļa P8 (Suntaži— Ķegums) tuvumā, savienojoties meliorācijas novadgrāvjiem un noteksistēmām. Netālu no šīs vietas, pie Smiltnieku mājām uz Jugliņas izveidots aizsprosts un līdz Irbītēm ir uzpludināts dīķis. Ieteka Mazajā Juglā atrodas Juglas ciemā apmēram 250 m augšup pa upi no Rīga — Ērgļu autoceļa tilta, iepretim Bebru saliņai. Padomju varas gados upīte vairākas reizes ir meliorēta, taisnota un daudzviet atgādina novadgrāvi un tomēr, ceļa posmā Suntaži — Jugla, sīkā Jugliņas upīte trīs reizes pie Jučiem, Veczīlniekiem un Pukstiņiem pa caurulēm gandrīz nemanāmi šķērso P4 jeb Rīgas — Ērgļu autoceļu.

• Levenstrauts arī Levenurga, Lēvenstrauts, Lēvenurga, retāk Baldiņurga ir 11 km gara Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Ogres novada Suntažu pagastā. Sākas pagasta dienvid-austrumos pie Lauberes pagasta robežām, satekot kopā daudziem meliorācijas grāvjiem un apakšzemes hidroloģiskajām nosusināšanas sistēmām  Upīte tek rietumu virzienā pa Suntažu pagasta dienvidu daļu, šķērso daļēji norakto Suntažu Kangaru osu pauguru virkni. Ieplūst Mazajā Juglā Juglas ciema teritorijā, apmēram 50 m lejpus autoceļa P4 (Rīga — Ērgļi) tilta. Lēvenurgu Juglas ciemā šķērso arī autoceļš V968 (Jugla — Turkalne — Ogre).
  

• Pečorīte
• Urdziņa
• Urga
• Ežupe

Labās puses pietekas

• Dēliņurga ir neliela, 6 km gara Mazās Juglas labā krasta pieteka Suntažu pagasta rietumos. Sākas no mežu meliorācijas grāvju sistēmas pagasta ziemeļrietumos, plūst dienvidrietumu virzienā pa Ropažu līdzenumu. Augštecē un vidustecē upes gultne pārrakta, regulēta. Lielākā pieteka ir Ķoderurga (Ķoderīte), kas sākas Lielkangaru purvā un tuvējo mežu hidromeliorācijas sistēmā. Savu nosaukumu Dēliņurga ir ieguvusi no Dēliņu mājām pirms upes ietakas Mazajā Juglā. Lejtecē upītes tecējumu samērā maz ir ietekmējuši padomju laiku melioratīvie darbi, tāpēc vietām tā ir visai līkumaina, ar savu dabisko tecējumu. Krasti vietām visai krauji, bebru darbības rezultātā vietām izaloti. Dēliņu mājās savulaik vasarās ir atpūties rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš.

• Ķivuļurga, Kalnupīte, lejtecē—Skujupīte ir 16 (20) km gara upe Ropažu un Stopiņu novados. Kritums 20 m, baseins 44,8 km. Nosaukuma pamatā ir līvu vārds "urga" — ‘strauts, maza upīte’.  Upes sākums atrodas Ropažu novadā, meža ielokā netālu no dzelzceļa līnijas Rīga—Ērgļi, starp Bajāru un Kangaru dzelzceļa stacijām.  kritums 20 m, baseins 44,8 km²

• Ošupīte
• Sidraburga
• Lēģerurga

Apdzīvotas vietas upes krastos
Kastrāne
Upespils
Ķieģeļceplis
Suntaži
Jugla (Suntažu pagasts)
Turkalne
Tīnūži
Ceplīši
Dobelnieki
Salenieki
Upeslejas
Līči

Mazā Jugla ir braucama diezgan garā posmā, sākot jau ar zemu palu līmeni no Tūrkalnes, augstā – no Suntažiem, palos no Kastrānes. Pa to var rīkot daudzdienu maršutu. Zemākā ūdens līmeni, krāčainajos posmos laivas būs jāvelk (šādi posmi ir Kastrāne-Suntaži un Turkalne-Tīnūži).

Informācija par upi ir sākot no Kastrānes. Upe te jau ir diezgan liela (platums ap 10 m). Tūlīt pēc tilta ir aizsprosts (0.5 m, vertikāls). Tālāk līdz Suntažiem aizsprostu nav, vietām ir nelielas krācītes; koku sagāzumu nav daudz. Nobrauciena laiks zemā ūdenī - ap 2 h.

Suntažos pēc dzelzceļa tilta ir aizsprosts, ap 1.5 m augsts, gandrīz vertikāls. Rodeo iespējas ir diezgan labas, kaut gan apakšā ir sekls. Tālāk upe kļūst lēna, krastos daži nelieli smilšakmens atsegumi. Nobrauciens līdz Juglas ciemam aizņem ap 3 h.

Informācijas par posmu no Juglas ciema līdz Turkalnei nav.

Turkalnē upe ir gandrīz tāda paša kalibra kā Kastrānē. Upe ir ar nelielām, lokālām krācītēm un divu aizsprostu paliekām, rodeo iespēju nav. Vietām krastos ir dolomītu atsegumi. Kaut arī nekas īpašs, šis posms sportiskā ziņā ir ievērojami interesantāks nekā Suntaži-Jugla.

Pēc Tīnūžiem ir viens aizsprosts apmēram 1 km virs Dobelniekiem, (ap 1.5 m augsts, divās pakāpēs) bet braucams tas varbūt ir tikai palos, jo liela daļa ūdens tiek novadīta pa kanālu uz HES. Pēc HES ir diezgan straujš posms. Apmēram 1km pēc Dobelniekiem kartē ir iezīmēts vēl viens aizsprosts, bet par to informācijas nav. Tālāk upē arī it kā ir pāris aizsprosti, bet par tiem nekas nav zināms.
www.campo.laivas.lv