Mauraga (Hieracium)
Kurvjziežu (asteru) dzimta ir lielākā dzimta Latvijas florā. Tie ir lakstaugi ar vienkāršam vai dalītām lapām. Ziedi sakopoti ziedkopā – kurvītī stublāja galā vai arī saliktā ziedkopā – saliktā skarā, saliktā vairogā vai saliktā ķekarā. Kurvjziežu auglis – sēklenis, kam parasti klāt paliek kausmatiņi, kuri nodrošina augļu izplatīšanos ar vēju. Dažādos biotopos plaši sastopami augi.
Viena no lielākām dzimtas ģintīm ir mauragas (Hieracium). To sugu skaitu Latvijā dažādi autori vērtē no 5 - 50. Sugas ir ļoti mainīgas, bieži notiek augļu veidošanās bez apaugļošanās, arī hibridizācija. Tāpēc pareizi noteikt daudzās mauragu sugas spēj tikai attiecīgi speciālisti. Mauragas aug ļoti dažādos biotopos – mežos, krūmājos, kāpās, ceļmalās.
No mauragu lielās daudzveidības minēsim mazo mauragu (Hieracium pilosella). Šim augam veidojas virszemes dzinumi, bet stublāji sasniedz 5 - 35 cm garumu. To galā parasti ir tikai viens dzeltens ziedu kurvītis. Lapas rozetē, virspusē zaļas vai pelēki zaļas, apakšpusē pelēki zaļas vai balti tūbainas. Augs bieži sastopams sausos smilšainos pauguros un norās. Zied no V-X.
Čemurainai mauragai (Hieracium umbellatum) stublājs ir 30 - 80 cm garš. Lapas šauri lineāras, tumšzaļas, apakšpusē gaišākas. Ziedkopa parasti čemurveidīga, ar daudziem ziedu kurvīšiem. Zied no VII-X. Raksturīgs augs kāpu un iekšzemes smiltājos, bet aug arī mežos, krūmājos, ceļmalās.
latvijas.daba.lv
Mauragu un pamauragu ģinšu taksonu nosaukumi
Apstiprināti 11.03.2003.
Iesniedzējs: LU Bioloģijas fakultāte un
LZA TK Bioloģijas terminoloģijas apakškomisija.
Mauragu un pamauragu ģinšu taksonu nosaukumos izmantoto īpašvārdu latīniskā rakstība un to atveide latviešu valodā precizēta, konsultējoties ar Dr. phil. nat. Andri Amoliņu un Dr. habil. philol. Ojāru Bušu.
|
Hieracium bombycinum Hieracium hjeltii |
Hieracium maculatum Hieracium pellucidum |
Hieracium ravidum pelēkdzeltenā mauraga Hieracium sabaudum Savojas mauraga Hieracium silvestre meža mauraga Hieracium subcaesium iezilganā mauraga Hieracium submarginellum apmalotā mauraga Hieracium sylvunarum birztalas mauraga Hieracium umbellatum čemuru mauraga Hieracium villosum villainā mauraga Hieracium vulgatum parastā mauraga Pilosella aurantiaca oranžā pamauraga Pilosella auriculoides austiņveida pamauraga Pilosella bauhinii Boēna pamauraga Pilosella x bifurca dakšainā pamauraga Pilosella x caespitosa ciņu pamauraga Pilosella x collina pakalnu pamauraga Pilosella x cymosa galvainā pamauraga Pilosella x densiflora blīvziedu pamauraga Pilosella x dubia mainīgā pamauraga |
Pilosella echioides daglīšu pamauraga Pilosella x flagellaris stīgu pamauraga Pilosella x glomerata kamolainā pamauraga Pilosella lactucella salātu pamauraga Pilosella x lobarzewskii Lobaževska pamauraga Pilosella officinarum matainā pamauraga Pilosella onegensis Oņegas pamauraga Pilosella x piloselliflora spilvziedu pamauraga Pilosella x polymastix daudzstublāju pamauraga Pilosella praealta augstā pamauraga Pilosella x progenita radu pamauraga Pilosella x prussica Prūsijas pamauraga Pilosella x schultesii Šultesa pamauraga Pilosella x stoloniflora dzinumu pamauraga Pilosella x sulphurea sērdzeltenā pamauraga Pilosella vaillantii Vaijāna pamauraga |
Lasīt tālāk
