Matīšu Sv. Mateja luterāņu baznīca
Baznīca atrodas pašā Matīšu centrā, celta 17. gs. 80. gados. Dievnama portāls izrotāts ar Zviedrijas karaļa Kārļa XII monogrammu. Tajā apskatāma 17. gs. beigās darināta kancele un altāris. Baznīcu cēlis Rīgas Sv. Pētera baznīcas torņa projekta autors R. Bindenšu, iespējams, tapēc baznīcas torņa veidols atgādina vienkāršotu Rīgas Pēterbaznīcas torni ar apzeltītu gaili un lodi, tas stiepjas 45 m augstumā.
visit.valmiera.lv
Matīši pirmo reizi rakstos ir minēti 1678. gadā pēc Matīšu draudzes dibināšanas (šis nosaukums ir visticamāk cēlies no Svētā Mateja, kura vārdā bija nosaukta koka baznīciņa), kad no Burtnieku draudzes atdalīja 194 zemnieku mājas. Līdz 17. gadsimta beigām tagadējā pagasta teritorija bija Burtnieku pilsnovada īpašums. No 17. gadsimta beigām līdz 19. gadsimtam pagastā bija Bauņu muiža (Bauenhof), Mīlītes muiža (Neuhallhof) un Pučurgas muiža (Galandfeld). Attēlā redzamais tornis pieder 1687. gadā pēc Zviedrijas karaļa Kārļa XI pavēles uzceltajai Matīšu evaņģēliski luteriskajai baznīcai, kas ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis. No 1838. līdz 1840. gadam baznīca piedzīvoja pārbūvi; attēlā redzamais tornis ir celts 1908. gadā. 20. gadsimta sākumā visas šīs muižas apvienoja vienā – Bauņu pagastā. 1945. gadā pagastā izveidoja Bauņu un Matīšu ciemu, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Matīšu ciemam pievienoja Bauņu ciemu. 1990. gadā izveidoja Matīšu pagastu.
www.zudusilatvija.lv
Sv. Mateja Matīšu baznīcā apskatāmas Frīdriha Ladegasta darinātās ērģeles.
Pirmās ziņas par ērģelēm Matīšu draudzes dokumentos pieminētas 1832. gadā. Tās par 430 rubļiem gatavojis ērģeļu būvētājs Veiss. Tagadējās Sv. Mateja draudzes Matīšu baznīcas ērģeles 1867. gadā darinājis slavenais ērģeļu meistars Frīdrihs Ladegasts (1818.–1905. g.) no Veisenfelsas Vācijā. Tās izmaksājušas 1800 sudraba rbļ. Vācu draudze devusi 1000 rbļ. un Latviešu draudze 800 rbļ. Tās iesvētītas 1867. gada 27. augustā. Ērģeļu iesvētīšanas svētkos piedalījies apriņķa prāvests Jugmeisters un Alojas mācītājs Meyers.
Tolaik Fridrihs Ladegasts bija izdaudzināts un slavens ērģeļbūvētājs. Viņa būvētās ērģeles piederējušas pie labākajām ērģelēm plašā apkārtnē. Līdzās E. F. Valkera un V. Zauera ērģeļbūves uzņēmumiem F. Ladegasts pieskaitāms pie vācu romantiskās ērģeļbūves galvenajiem veidotājiem 19. gs. beigās.
1964. gadā Matīšu baznīcas ērģeles tika aizvestas uz Sv. Marka baznīcu Rīgā, jo draudze bija spiesta baznīcu pamest. 1988. gadā draudzes darbība atjaunojās un ērģeles tiek atgūtas atpakaļ. Pateicoties ilggadējai draudzes priekšniecei Grietai Gertnerei un pašreizējai draudzes priekšniecei Ingrīdai Ārmanei, F. Ladegasta darinātās ērģeles tiek rūpīgi koptas un sargātas. Tās priecē ar savām skaņām Dievkalpojumu, koncertu, muzeju un baznīcu nakts pasākumu apmeklētājus.
Ērģeles tika gatavotas katrai konkrētajai baznīcai. Viena meistara gatavoto ērģeļu skanējums dažādās baznīcās nedaudz atšķiras. Matīšu baznīcas ērģeles atzinīgi novērtēja arī ērģelniece Kristīne Adamaite, kad kopā ar saksofonistu Arti Sīmani koncertēja baznīcā. Latvijas baznīcu ērģeļu dispozīcijas, uzbūve un skaņu paraugi aplūkojami Latvijas ērģeļu katalogā.
www.burtniekunovads.lv
