Maskavas iela, Rīga

Maskavas iela ir viena no Rīgas garākajām ielām un atrodas Daugavas labajā krastā. Tā atrodas Maskavas forštates, Ķengaraga, Rumbulas un Dārziņu apkaimēs. Kopējais ielas garums ir 16 048 metri un tā sastāv no 2—6 braukšanas joslām. Maskavas ielas sākas no 13. Janvāra ielas un vijās cauri pilsētas DA rajoniem līdz pat Rīgas pilsētas robežai, aiz kuras tā turpinās kā Rīgas—Daugavpils šoseja A6.
lv.wikipedia.org

Maskavas iela atrodas Ķengaragā (no 13. janvāra ielas līdz pilsētas robežai), šķērso Dzirnavu un Ogres ielu. Garums 11120 m. Senā Rīgas-Vitebskas-Polockas tirdzniecības un pasta ceļa daļa pilsētas robežās. To sauca gan par Polockas, gan Jaunkrievu, gan Maskavas ceļu. 18. gs. kartēs parādīts Jaunkrievu ceļš, kas atzarojās pa kreisi no Jāņa dambja aiz pilsētas ārējiem nocietinājumiem - palisādēm, apmēram pie Lielās Riepnieku (tagadējās Dzirnavu) ielas. Lielā Jaunkrievu iela minēta 1810. g. Rīgas ielu sarakstā. Pēc 1812 priekšpilsētas nodedzināšanas rajonā starp Lielo Riepnieku ielu un pilsētas esplanādi ielu tīkls pārveidots un Lielā Jaunkrievu iela pagarināta līdz paplašinātās esplanādes robežai (līdz Elizabetes, tagējai Turgeņeva ielai), pievienojot Jāņa dambi un Lastadijas ielu, un bijusi Jāņa dambja turpinājums. 1827 Lielā Jaunkrievu iela sniedzās līdz Elizabetes vārtiem, vietai, kur no Lielās Jaunkrievu ielas pa kreisi atzarojās Lubānas ceļš, pa labi - Maskavas ceļš. 1859 pārdēvēta par Maskavas ielu. 1861 pēc vaļņu nojaukšanas (1857--63) iela pagarināta līdz Kārļa baseinam (Centrālajam kolhozu tirgum), 1867 līdz Ķeizara (tagadējai Dzērvju) ielai, 1914 - līdz Kišiņevas (tagadējai Ķengaraga) ielai, 1917 - līdz Prūšu krogam (apmēram līdz Glūdas ielai), 1939 - līdz Šķirotavas stacijai (līdz Rasas ielai). 1938 pārdēvēta par Latgales ielu. 1940 atjaunots vecais nosaukums - Maskavas iela. Ielas apbūvi veido gan mazstāvu, gan vairākstāvu dzīvojamās ēkas, kā arī jaunais dzīvojamais masīvs Ķengaragā. (c: enc.Rīga)

Vēsture
Maskavas iela ir senās Rīgas—Vitebskas—Polockas tirdzniecības un pasta ceļa daļa pilsētas robežās. To dēvēja gan par Polockas, gan Jaunkrievu, gan Maskavas ceļu. Maskavas forštate bija izvietojusies zemā vietā un katru gadu applūda, tādēļ radās nepieciešamība pēc dambja izbūves gar Daugavu. 1650. gadā tika uzbūvēts Jāņa dambi, no kura vēstures gaitā izauga šodienas Maskavas iela, kas savu tagadējo nosaukumu ieguva 1859. gadā un līdz pat 1939. gadam regulāri tika pagarināta.

18. gadsimta kartēs pārādījās Jaunkrievu ceļš, kas atzarojās pa kreisi no Jāņa dambja aiz pilsētas ārējiem nocietinājumiem — palisādēm, apmēram pie Lielās Riepnieku (tagad Dzirnavu) ielas. Lielā Jaunkrievu iela tika minēta 1810. gada Rīgas ielu sarakstā. Pēc 1812. gada priekšpilsētu dedzināšanas, rajonā starp Lielo Riepnieku ielu un pilsētas Esplanādi ielu tīkls tika pārveidots un Lielā Jaunkrievu iela tika pagarināta līdz paplašinātās Esplanādes robežai (līdz Elizabetes ielai), pievienojot Jāņa dambi un Lastādija ielu, un bijuši Jāņa dambja turpinājums. 1827. gadā Lielā Jaunkrievu iela sniedzās līdz Elizabetes vārtiem, vietai, kur no Lielās Jaunkrievu ielas pa kreisi atzarojās Lubānas ceļš, bet pa labi Maskavas ceļš.

1859. gadā iela tika pārdēvēta par Maskavas ielu un 1861. gadā pēc vaļņa nojaukšanas (1857—1863) iela tika pagarināta līdz Kārļa baseinam, blakus Rīgas Centrāltirgum. Turpmāk ielas pagarināšan notika diezgan regulāri. 1867. gadā iela tika pagarināra līdz Ķeizara (tagad Dzērvju iela) ielai, 1914. gadā līdz Kišiņevas (tagad Ķengaraga iela) ielai, 1917. gadā līdz Prūšu krogam (apmēram līdz Glūdas ielai), 1939. gadā līdz Šķirotavas dzelzceļa stacijai (Rasas ielai).

1938. gadā Maskavas iela tika pārdēvēta par Latgales ielu, bet jau 1940. gadā tika atjaunots iepriekšējais nosaukums.
lv.wikipedia.org