Malnavas muiža

Malnavas muiža ir muiža Kārsavas novada, Malnavas pagasta centrā Malnavā. Sākotnēji tā bija Saļņevas muižas pusmuiža un piederēja Hilzenu ģimenei. Hilzena meitai aprecoties ar Janu Šadurski, Malnava kļuva Šadursku ģimenes īpašumu. 1878. gadā Malnavas muiža piederēja Juliusam fon der Roppam, 1906. gadā - S. F. Agarkovam. Pirms Pirmā pasaules kara Agarkovs pārdeva muižu Krievijas armijas ģenerālleitnanta Ivana Svečina sievai Ļubovai, kura dzīvoja Pēterburgā. 1920. gadā Malnavas muižu ar zemi nacionalizēja un ieskaitīja valsts zemes fondā.

Muižas vēsture
Malnavas muiža dokumentos minēta 1774. gadā. Zināms, ka līdz 1724. gadam tā piederēja Hilzenu ģimenei, kas cēlusies Vācijā no bruņiniekiem, kuri Latvijā ieceļojuši jau 13. gs. sākumā un pārpoļojušies. Jānis Hilzens tēva vietā pārņēma īpašumus, kļūstot par Viļakas apgabala starostu. Viņš mantoja arī plašos tēva īpašumus, kuru kopplatība bija 163 777 ha.

18. gs. Malnava nonāca grāfa Šadurska rokās. Viņa laikā tā tika stādīts parks. Nikolaja Šadurska ģimene atstāja Malnavu, dodoties bēgļu gaitās, tomēr muiža vēl pastāvēja, jo to pārvaldīja grāfa palīgs.

1878. gadā Malnavas muiža ar pieder Juliusam von der Roppam, bet 1906. gadā jau S.F.Agarkovam. Malnavas muižā vairākkārt uzliesmojuši zemnieku nemieri: 1863. gadā pēc dzimtbūšanas atcelšanas zemnieki atteicās pildīt klaušas. 1881. gadā protestēja pret cara ierēdņu veikto zemes mērīšanu. Nemieri Malnavas apkārtnē notikuši arī 1905.-1906. gadā. 1906. gada beigās Malnavā ieradās soda vienības un dragūni, sākās cilvēku medības, sišana un aresti. Īsi pirms Pirmā pasaules kara sākuma Agarkovs pārdod Malnavas muižu Krievijas cara armijas ģenerālleitnanta Ivana Nikolaja d. Svečina sievai Ļubovai Aleksandra meitai Svečinai. Svečini paši nav dzīvojuši Malnavā, bet Pēterburgā. Tā Ļ.Svečina ir pēdējā Malnavas muižas īpašniece.

Ziņas par Malnavas muižas likteņiem līdz tās centra nodošanai lauksaimniecības skolas (tagad Malnavas koledžas) vajadzībām ir visai pretrunīgas. Noskaidrots, ka 1920. gadā Malnavas muiža ar 12,402 ha ir viena no lielākajām valsts zemes fondā ieskaitītajām muižām. 1928. gadā ēkai piebūvēti sānu korpusi, pielāgojot lauksaimniecības skolas vajadzībām. No saimniecības ēkām saglabājusies 19. gs. 1.puses klēts klasicisma stilā, ar diviem 4 kolonnu portikiem galvenajā fasādē, kā arī vīna māja saimniecības ēkas.

lv.wikipedia.org