Maija parks Cēsīs
Maija parks (agrākais Alekša parks) līdz ar Cēsu Pils parku veido pilsētas vēsturisko apstādījumu sistēmu un ir būtiska pilsētas centra ainavas sastāvdaļa.
Tā izveides pirmsākumi saistāmi ar 1832. un 1833. gadu, kad pilsmuižas īpašnieks grāfs Karls Gustavs fon Zīverss pretī pils traktierim iekārtoja dārzu ar pastaigu celiņiem. Par parka galveno akcentu kļuva šaurs, garš dīķis. Jaunizveidoto dārzu jeb parku grāfs nosauca sava 1832. gadā Maskavā dzimušā mazdēla Alekseja vārdā. Kad 1841. gadā ārsts G. Meijers ar grāfa Karla Gustava fon Zīversa līdzdalību atvēra auksta ūdens dziedniecības iestādi Pils parkā, dārzs tika lietots slimnieku pastaigām un izklaidei. Alekša parkā bijis “balagāns” – viegla pagaidu celtne teātra izrādēm un 19. gadsimtā populārās ķegļu spēles celiņš.
Pēc Otrā pasaules kara parku nosauca par 1. maija parku, bet 20. gadsimta 70. gados par Uzvaras parku. Parkā aplūkojams tēlnieka K. Jansons diplomdarbs „Cīņa ar kentauru”, kas laika gaitā kļuvis par vienu no izteiksmīgākajiem pilsētas simboliem.
Alekša parks rekonstruēts 1930. gadu otrajā pusē vienlaikus ar viesnīcas “Tērvete” celtniecību un 1960. gados, kad izveidoja strūklakas. Rekonstrukcijas darbi pabeigti 2005. gadā, kad Maija parks atzīts par vienu no 100 sakoptākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā.
Šobrīd Maija parks pilsētas viesus un cēsniekus pārsteidz ar krāsainām gaismas strūklakām un Latvijā reti sastopamo melno gulbju „ģimeni”.
cesupils.lv
Maija parks veidots 19. gadsimtā, kad parku arhitektūrā modē nāca romantiskas pilsdrupas, tāpēc šeit tās uzbūvētas mākslīgi. Parks ir raksturīgs šī veida paraugs ar mākslīgu dīķi, terasēm un apstādījumiem. Parka vecākais nosaukums ir Alekša parks. Par Alekša parku ir ziņas, ka tā augsto liepu rindas stādījis E. Veidenbauma vectēvs Kaspars Veidenbaums, kurš tajā laikā bija Cēsu pilsmuižas dārznieks. Alekša vārdu parks ieguvis 1904. gadā pēc Krievijas kroņmantinieka Alekseja, Krievijas cara Nikolaja II dēla piedzimšanas. Parka rietumu malā kādreiz kuploja veca liepa par kuru stāstīja, ka to stādījis Krievijas cars Pēteris I. Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma parks pārdēvēts par 15. maija parku. Pēc Otrā pasaules kara parku nosauca par 1. maija parku, bet 20. gadsimta 70. gados par Uzvaras parku.
www.zudusilatvija.lv
Melnie gulbji
Maija parka lepnums ir graciozais melno gulbju pāris – Katrīna un Grāfs. Putnu pāris mitinās parka dīķī un priecē gan Cēsu pilsētas iedzīvotājus, gan viesus.
Vārdu devēji gulbju pārim ir cēsnieki, kas varēja iesniegt savus variantus un vēlāk balsot par tīkamāko. Par skaisto gulbju krustmāti un vārdu devēju 2014. gada jūnijā kļuva cēsniece Daiga Janševska. Vārdi doti ar nodomu. Katrīna izvēlēta par godu Cēsu viduslaiku patronesei Svētajai Katrīnai, savukārt Grāfs godinot fon Zīversu dzimtu, kurš 18. gadsimta beigās uzcēla Cēsu Jauno pili un izveidoja pilsētas parkus, t.sk. Maija parku, kas agrāk saukts par Alekša parku.
cesupils.lv
