Madona

Madona ir pilsēta Vidzemē, Madonas novada administratīvais centrs. Pēc iedzīvotāju skaita 24. lielākā pilsēta Latvijā.

Nosaukums

Madonas vārds radies no tuvumā esošā Madonas ezera vai arī no Biržu muižas nosaukuma (vācu: Madohn, Modohn). Tādēļ arī par Madonu 1903. gadā nosauca šaursliežu dzelzceļa līnijas Pļaviņas–Valka staciju un apdzīvoto vietu, kas sāka veidoties pie stacijas.

Vēsture

Madona rakstos pirmo reizi minēta 1461. gadā, kad Rīgas arhibīskaps Silvestrs Stodevešers iznomāja Cesvaines pils novadā esošās zemes. Zviedru Vidzemes muižu redukcijas laikā tā kļuva par Zviedrijas kroņa muižu. Krievijas Impērijas ķeizariene Elizabete Biržu muižu uzdāvināja grāfam Aleksandram Buturļinam (Бутурлин), bet imperatore Katrīna II – serbu izcelsmes ģenerālmajoram Maksimam Zoričam.

Kā apdzīvots centrs Madona sāka attīstīties tikai pēc 1900. gada, kad Biržu muižas Leivēra kroga apkārtnē uzcēla pirmās koka un mūra ēkas. 1903. gadā cauri Madonai uzbūvēja Pļaviņu–Valkas šaursliežu dzelzceļa līniju. Miesta pašvaldības tiesības Madonai piešķīra 1921. gada 1. jūlijā, bet pilsētas tiesības 1926. gada 7. jūnijā. Kopš 1925. gada 1. aprīļa Madona bija jaundibinātā Madonas apriņķa centrs. 1925. gadā Madonā bija 1357 iedzīvotāji.

1959. gadā Madonā bija 5700 iedzīvotāju, bet 1967. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 7200, platība 10 km2.

Daba

Madonas pilsēta izvietota paugurainā apvidū, cauri pilsētai ZR-DA virzienā iet nogāze. Cauri pilsētai tek vairākas mazas upītes un strautiņi: Lisa, Leivārīte, Ridzīte, Mucenieku upīte, Rieba un Madonas upīte, kuras tecējumā apskatāmas skaistas gravas – Mīlestības grava, Laulības grava, Šķiršanās grava. Mīlestības gravā izveidots parks, upītes mākslīgi veidotajā ūdenskrātuvē atrodas viena no augstākajām strūklakām Latvijā.

Apskates vietas un objekti

Madonas novadpētniecības muzejs (dibināts 1944) atrodas Biržu muižas vēsturiskajā centrā ar vairāk nekā 107 000 muzeja vienību. Mīlestības grava Madonas upītes krastos, parkā izveidots aizsprosts ar strūklaku. Madonas 2. vidusskolas ēka (1924–1926). Bijusī viesnīcas ēka (1901) Poruka un Saules ielu krustojumā.

Lazdonas luterāņu baznīca (1802–1805), Lazdonas Sv. Trijādības pareizticīgo baznīca (1863–1866), Madonas katoļu baznīca (1931–1934).
lv.wikipedia.org

Statistikas dati

Madonas pilsētas teritorija aizņem  ~10,41 km2 un šeit dzīvo ~ 7646 iedzīvotāju (uz 01.01.2018.), no tiem ~ 87 % ir latvieši, pārējie – cittautieši.

Madona ir Madonas novada administratīvais centrs. Novads izveidojās 2009.gadā un tajā ietilpst Madonas pilsēta un 14 pagasti. Šis ir trešais lielākais novads Latvijā un lielākais Vidzemes reģionā. Novada platība ir ~2153,4 km2,  kopā te dzīvo ~24728 iedzīvotāju (uz 01.01.2018.)

Attālums no Rīgas līdz Madonai ir 166 km.

Neliels ieskats vēsturē

Madonas muiža (no vācu valodas vārda Madohn vai Modohn) jeb Biržu muiža, iespējams, veidojusies jau XVII gs. Savukārt tās tālāko attīstību ietekmēja un apdzīvotību muižas tuvumā veicināja tieši šaursliežu dzelzceļa līnija, kas būvēta 19.-20.gs. mijā un savienoja Stukmaņus (Pļaviņas) un Valku. Regulārai satiksme tika atklāta 1903.gadā un viena no stacijām atradās arī Madonā. Tādējādi Madona sāka veidoties kā centrs.

1921. gada pavasarī Madonai, kuras iedzīvotāju skaits pārsniedza tūkstoti, dotas patstāvīga miesta tiesības. 1923. gadā izstrādāts pirmais Madonas apbūves plāns, doti arī nosaukumi centra ielām. Savukārt 1926. gada 7. jūnijā Madonai piešķirtas pilsētas tiesības, kas ir apliecinājums tam, ka Madona ir viena no jaunākajām pilsētām Latvijā.

Tūrisma piedāvājums Madonā

Pilsēta viesiem ir savdabīga ar savu gleznaino reljefu. Interesants ir fakts, ka Madona ir viena no augstākajām vietām Latvijā – tā atrodas 122 līdz 193 metrus virs jūras līmeņa.

Madona  ir arī viens no populārākajiem Latvijas ziemas aktīvās atpūtas reģioniem, tāpēc mēs sakām, ka Madona ir Latvijas ziemas galvaspilsēta. To pamato gan paugurainais reljefs, gan dabiskā sniega segas noturība. Ziemā sniega sega ir daudz biezāka un sniegs ir aptuveni mēnesi ilgāk kā citviet Latvijā.

Pilsētai raksturīgs izteikts miers pretstatā lielpilsētu burzmai, tā ir bagāta ar zaļiem parkiem,  košiem apstādījumiem un atsvaidzinošām strūklakām. Pastaiga pa pilsētu no Saieta laukuma līdz Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam ikvienam jebkurā gadalaikā sniegs īstu baudījumu vai izvēlēsieties doties cauri parkiem vai plašajām un sakoptajām pilsētas ielām. Iesakām gan pavērot novada uzņēmumu reklāmas un iegūt informāciju vides monitorā, gan iziet caur Mīlestības graviņai, atpūsties pie vienas no augstākajām strūklakām Latvijā, gan novērtēt vissenāko laukakmens ēku pamatīgumu, pretstatā tam pamanīt Kultūras nama, Mūzikas skolas un izglītības iestāžu mūsdienīgās, renovētās celtnes. Kā savdabīgu tendenci jeb iezīmi pilsētas arhitektūrā varam minēt vairāku namu augstāko stāvu piebūvi uz jau esošo ēku pamatiem, kas apvieno sevī zināmu ēkas izskata vieglumu un modernismu ar to izmantošanas praktiskumu un funkcionalitāti. Nepaejiet garām arī Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam. Dodieties iekšā, lai apskatītu vienlaikus piedāvātās 4-5 dažādās izstādes. Tā ir arī iespēja muzeja telpās izvietotajā Tūrisma informācijas centrā iegādāties kādu jauku suvenīru atmiņām par viesošanos Madonā vai iegūt savā īpašumā jaunu ceļvedi turpmākajām ekskursijām pa citām Latvijas pilsētām.

Ar auto iesakām doties aplūkot dažus būtiskākos aktīvās atpūtas objektus - Madonas pilsētas sporta centru, kas ir multifunkcionāla celtne un ļauj organizēt gan dažādus sporta, gan kultūras pasākumus. Kartinga trase, kas piemērota gan treniņbraucieniem, gan sacensībām, gan arī brīvajiem brīžiem, kartingus īrējot un izjūtot īstu adrenalīnu. Apskates vērta ir sporta un atpūtas bāze Smeceres sils, kurā ir labiekārtotas un starptautisku sacensību norises prasībām iekārtotas slēpošanas trases, kā arī dažādas citas sporta un izklaides iespējas kā ziemā, tā vasarā. Bāzē pieejamas arī naktsmītnes un telpas pasākumu rīkošanai.

Madona ir izveidojusies tik “liela”, lai to varētu apiet vai apskriet ikviens. Visapkārt Madonai ved lielisks, apgaismots apvedceļš, kuru iecienījuši kājāmgājēji, velo braucēji, nūjotāji un skrējēji. Tā kā pilsētas reljefs ir kalnains, izvēloties dodoties apkārt pilsētai pa apvedceļu un nonākot visaugstākajos punktos, paveras burvīgs skats uz pilsētu.
www.visitmadona.lv