Māllēpe

Parastā māllēpe (Tussilago farfara) ir daudzgadīgs, neliels (ziedu laikā 5-15 cm, lapu laikā 10-25 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Ziedu un lapu laiks nodalīts. Lapas izplaukst pēc auga noziedēšanas. Tās plati olveidīgas (ga, pl 8-20 cm), plātnes virspuse tumši zaļa, ar labi redzamām dzīslām, apakšpuse balti tūbaina. Lapas mala smaili jomaina, pamats sirdsveidīgs. Ziedošu stublāju daudz, tie balti tūbaini, ar brūnām plēkšņveida lapām. Katra stublāja galā viens kurvītis (Ø 1-2 cm). Ziedi gaiši dzelteni. Dažreiz kurvīša centrā esošie stobrziedi nedaudz tumšāki nekā malā esošie mēlziedi. Auglis - kails sēklenis (ga 0.2-0.4 cm). Zied aprīlī un maija sākumā.

Izplatība: Eirāzijā plaši izplatīta suga. Ieviesta Ziemeļamerikā.
Latvijā ļoti bieži visā valstī.

Biotopi: No atsevišķiem eksemplāriem līdz lielās grupās dažādās pļavās, ceļmalās, tīrumos, ūdenstilpju krastos. Parasti aug vietās ar skraju veģetāciju. Tipiska jaunās ruderālās vietās un ceļu uzbērumos granšainās un mālainās augsnēs. Raksturīga suga ruderālu vietu ar skraju augāju sabiedrībās: Cl. Stellarietea mediae, O. Chenopodietalia, All. Sisymbrion.

Īpašas norādes: Ārstniecības augs.
(Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs)

Ārstniecībā izmantojamās augu daļas: lapas / ziedi /
Ziedi dzelteni un garšīgi; augļu laikā māllēpēm ir gari ziedkāti. Atšķirībā no pienenēm, kam lidmatiņi ir uz kātiņa, māllēpei tie ir uzreiz virs sēkleņa.

Medicīniskajā praksē māllēpju novārījumu iekšķīgi lieto pret elpošanas ceļu slimībām, lai dezinficētu, mazinātu iekaisumu un veicinātu atkrēpošanos, kā arī kuņģa – zarnu trakta saslimšanas gadījumā kā savelkošu līdzekli.
 Tautas medicīnā māllēpes bieži ir sviedrēšanas un krūšu tēju sastāvdaļa. Lapu novārījumu vai sulu lieto arī pie plaušu tuberkulozes, bronhītiem, plaušu karsoņiem, epilepsijas, malārijas, alerģijām, tūskas, aizdusas, sirds, nieru un urīnpūšļa kaitēm. Iekšķīgi nebūtu vēlams lietot ilgāk kā 6 nedēļas gadā (kopumā).
   - Lapu sulu lieto kā žultsdzenošu un sviedrējošu līdzekli.
   - Kaltētu lapu pulverim piemīt antimikroba iedarbība, aizkavē zeltainā stafilokoka augšanu.
   - Ārīgi lapas (kā kompreses no uzlējuma vai lapas svaigā veidā) izmanto pret dažādām ādas kaitēm, augoņiem, vēnu iekaisumiem, čūlām, mastīta, apdegumiem, kā arī matu stiprināšanai blaugznu gadījumā.
   - Lai mazinātu galvas sāpes svaigas lapas ar gludo pusi liek uz pieres.
   - Uzlējumu izmanto kakla skalošanai pie angīnas un citiem kakla iekaisumiem.
   - Pie vēnu iekaisumiem. Liek veselas vai sasmalcinātas lapas ar «vēso» pusi pret kāju, turpretī pret varžacīm liek pūkaino pusi pret pirkstu.
   - Matu skalošanai pret galvas niezi, matu izkrišanu, blaugznām taisa ļoti stipru novārījumu. Var pagatavot novārījumu no māllēpēm un nātrēm (attiecībā 1:1).
   - Pie kuņģa – zarnu trakta kataras, nieru un urīnpūšļa saslimšanām pagatavo novārījumu. 1 litrs ūdens, 20-30g ziedu un lapu maisījums.
   - Pie iesnām. Katrā nāsī iepilina pa 2-3 pilieniem lapu sulu.
   - Pie strutojošām brūcēm, čūlām pieliek svaigas lapas.
   - Pie klepus, akūta un hroniska bronhīta, aizsmakušas balss, bronhiālās astmas, kuņģa – zarnu trakta saslimšanām. 4 tējk. kaltētas lapas, 1 glāze verdoša ūdens. Aplej un nostādina 30 min. Lieto pa ¼ glāzes 4 reizes dienā.
(www.latvijaspirts.lv)

www.latvijasdaba.lv; www.latvijaspirts.lv