Mājas kaķis (Felis silvestris catus)

Kaķis (mājas kaķis) ir mazs, plēsīgs zīdītājs, kas ir pieradināts jau vairāk nekā 7000 gadu. Ļoti populārs mājdzīvnieks. Kaķi parasti sver no 4 līdz 7 kg, dzīvo no 15 līdz 20 gadus ilgi.
Mājas kaķi ir cēlušies no dažādām savvaļas pasugām. Pirmie kaķi parādījās Ēģiptē, kuru izcelšanās ir saistīta ar Nūbijas savvaļas kaķiem. Arī Eiropā vēlāk tika pieradināti pirmie mājas kaķi.
Mājas kaķis tiešām saistīts vairāk ar māju, nekā ar cilvēku (kā, piemēram, suns), dzīvo daudz patstāvīgāk nekā citi mājkustoņi.

Viņa cilts forma ir Āfrikas palsais kaķis, kam piejaukts nedaudz ziemeļu meža kaķa asiņu. Palsais kaķis bija dievietei Bast svēts dzīvnieks (lauvu mātes vietā, kā vieglāk turams), ticis arī mumificēts. Par mājas dzīvnieku pataisīts Ēģiptē 12. vai 13.dinastijas laikā. Kaķis bijis svēts arī senā Bābelē, pazīstams Krētas-Mikēnu kultūras novadā, etruskiem, seniem grieķiem un romiešiem jau pirms Kristus, bet plašāk izplatījies tikai ar 1.gs., izkonkurēdams kā peļu ķērājs agrāk šim nolūkam turēto zebieksti.
www.ulubele.org

Kaķis (Felis silvestris catus), arī zināms kā mājas kaķis jeb domesticētais kaķis (lai atšķirtu to no citiem kaķiem) ir mazs, plēsīgs kaķu dzimtas zīdītājs, kurš ir pieradināts vairāk nekā pirms 9500 gadiem. Kaķis ir ļoti pieprasīts mājdzīvnieks, jo palīdz cilvēkam cīnīties pret dažādiem kaitēkļiem, piemēram, pret pelēm, čūskām un pat skorpioniem. Mājas kaķa tēviņus dēvē par runčiem, bet mātītes – par kaķenēm.

Ir zināms, ka kaķi medī vairāk nekā 1000 dažādu citu dzīvnieku sugu. Tiem var arī iemācīt izpildīt dažādas vienkāršas komandas. Ir fiksēti gadījumi, kad kaķi ir iemācījušies manipulēt ar dažādiem vienkāršiem mehānismiem, piemēram, atvērt durvis, izmantojot durvju rokturus. Kaķis, iespējams, ir populārākais mīlulis pasaulē; tiek lēsts, ka kopā pa visu pasauli ir aptuveni 600 miljoni kaķu.

Saskaņā ar ģenētiskajiem pētījumiem, visi mājas kaķi ir domesticēti no mežā kaķa pasugas Āfrikas savvaļas kaķa (Felis silvestris lybica). Lai gan visu veida meža kaķi var krustoties savā starpā, nav nekādu liecību, ka mājas kaķa filoģenēzē būtu citas meža kaķa pasugas.

Izmērs
Pieauguša kaķa vidējais garums no degungala līdz astes galam ir 50 centimetri. Kaķenes ir mazākas par runčiem, bet tas galvenokārt ir atkarīgs no šķirnes. Saskaņā ar Ginesa rekordu grāmatu, vislielākais kaķa garums ir sasniedzis 121,9 centimetrus. Atšķirībā no suņiem, kaķiem nav punduršķirnes.

Skausta augstums kaķiem parasti ir no 23 līdz 25 centimetriem.

Svars
Kaķi parasti sver no 2,5 līdz 7 kg, lai gan dažu kaķu šķirnes pārstāvji, piemēram, meinkūni, sver ap 11,3 kg. Ir reģistrēti pat 23 kg smagi kaķi, bet šie gadījumi ir izņēmumi. Lielais kaķa svars ir sliktas veselības rādītājs un tas parasti ir arī pārbarošanas rezultāts. Pretstatā, vieglākie pieaugušie kaķi sver mazāk nekā 1,8 kg.

Vecums
Kaķu mūža ilgums vidēji ir no 15 līdz 20 gadiem, bet ir reģistrēti gadījumi, kad kaķis nodzīvo arī 36 gadus. Kaķi dzīvo ilgāk, ja to nelaiž ārā uz ielas. Tādā veidā tie tiek pasargāti no dažādām iespējamām traumām un ievainojumiem. Arī kastrētie un sterilizētie kaķi dzīvo salīdzinoši ilgāk. Toties kastrētie kaķi daudz biežāk cieš no citām hroniskām slimībām, piemēram, no aptaukošanās. Pāragra kastrācija (agrāk par septiņām nedēļām) var izsaukt urīnorgānu akmeņu slimības attīstību. Kaķi, kuri nav nevienam vajadzīgi, mūsdienās pilsētā dzīvo tikai aptuveni divus gadus, lai gan ir fiksēts gadījums, ka klaiņojošais kaķis ir nodzīvojis pat 19 gadus.

Pirmie divi kaķa nodzīvotie gadi relatīvi atbilst 24 cilvēka nodzīvotajiem gadiem. Katrs nākošais nodzīvotais gads atbilst vairs tikai četriem cilvēka nodzīvotajiem gadiem, respektīvi, 20 gadus vecs kaķis atbilst 100 gadus vecam cilvēkam.

Ķermeņa temperatūra
Pieauguša kaķa ķermeņa temperatūra svārstās no 38 līdz 39,5°C, bet kaķēniem tā parasti ir mazliet augstāka. Uzskatam, ka kaķu šķirnēm, kurām nav apmatojuma, ķermeņa temperatūra ir zemāka nekā pārējiem, nav nekāda pamatojuma. Sirds pukstu biežums pieaugušiem kaķiem mainās atkarībā no fiziskās un psihiskās aktivitātes un tas svārstās no 120 līdz 220 sitieniem minūtē.

Maņu orgāni
Pēc daudzu zoologu domām kaķiem ir ļoti attīstīti maņu orgāni. Lai gan dzirde tiem attīstīta sliktāk nekā, piemēram, pelēm, tiem tomēr ir salīdzinoši labāka redze un oža.

Acis
No visiem mājdzīvniekiem kaķiem ir vislielākās acis proporcionāli pret ķermeni. Tās kaķiem nodrošina stereoskopisku redzi, kas tāpat kā citiem plēsējiem palīdz novērtēt attālumu līdz medījumam vai kādam citam priekšmetam. Redzes leņķis kaķiem ir 200°, salīdzinājumam, cilvēks redz 180° leņķī. Kaķiem ir trešais plakstiņš, kas reizē redzams acs iekšējā kaktiņā kā balts punkts. Kaķiem ar lielām acīm un īsu purnu acis mēdz pastiprināti asarot.

Ausis
Ausīm vienmēr jābūt tīrām un bez nepatīkamas smakas. Auss ārējo gliemežnīcu var tīrīt ar speciālā šķīdumā samitrinātu vates piciņu. Izdalījumi liecina par ausu saslimšanu. Ja kaķim pastiprināti izdalās sērs, ausis reizi nedēļā jāapskata un, ja nepieciešams, tās jāiztīra. Ausis tīra ar ausu tīrāmajiem kociņiem, kuri apmērcēti kosmētiskajā eļļā vai tualetes pieniņā.Kociņu ausī nedrīkst bāzt pārāk dziļi, jātīra redzamā daļa. Persijas kaķiem auss ārējā malā visapkārt jānoplūc spalva. To izdara, pieturot austiņas malu stingri starp pirkstiem ar vienu roku un ar otru izplūcot spalvu. Auss spalvu neplūc ne pusgarspalvainajiem, ne īsspalvainajiem kaķiem.

Nagi
Bieži ir maldīgs priekšstats, ka kaķi nagus ievelk, kad viņam tie nav vajadzīgi, bet īstenībā ir otrādi. Kaķi nagus tieši izlaiž, kad viņam tos vajag, bet kad vairs tos nevajag, tie automātiski atkal ielaižas ķepā. Kad kaķi izlaiž nagus, saraujas muskuļi, kuri iztaisno vairākas locītavas.

Nagi kaķim kalpo gan medībām, gan cīņām, gan priekšmetu satveršanai. Pirms medījuma nogalināšanas, kaķi to pietur ar nagiem, lai tas neaizmuktu. Nagi kalpo arī, lai cieši noturētos, piemēram, pie koka. Visiem šiem nolūkiem kaķa nagiem ir jābūt asiem.

Citiem dzīvniekiem protams arī ir nagi, bet tie nav tik ļoti nepieciešami, lai izdzīvotu, kā tas ir kaķiem.

Kaķi regulāri asina nagus, lai atbrīvotos no to vecās daļas. Brīvā dabā šim nolūkam kaķi parasti izmanto kokus, bet mājas kaķi var radīt problēmas asinot nagus tam nepiemērotās vietās (piemēram, pret mēbelēm vai tapetēm). Lai izvairītos no šīs problēmas kaķi var iemācīt nagu asināšanai izmantot īpašu dēlīti, ko saimnieks var izgatavot pats vai iegādāties zooveikalā.

Daži saimnieki izvēlas sava kaķa nagus apgriezt, tomēr šiem kaķiem ir grūti pielāgoties apkārtējai videi, ja tie nokļūst uz ielas. ASV ir pieņemts kaķiem nagus izoperēt, amputējot katra pirksta pēdējo falangu visām četrām ķepām. Tā ir sāpīga un smaga operācija. Dzīvniekaizsardzības organizācijas aktīvi cīnas ar šo metodi un 2009 Ziemeļu Kalifornijā izdevās panākt tās aizliegšanu. Lielākajā Eiropas valstu daļā šāda procedūra ir aizliegta.

Zobi
Kaķa kopšana ietver arī zobu pārbaudi. Gan no ūdens, gan barības kaķiem veidojas zobakmens. Par zobakmeni liecina dzeltens aplikums uz zobu sānu malām un nepatīkama smaka no mutes. Lai smaganas būtu veselas un uz zobiem neveidotos zobakmens, kaķiem ir jādod ilgāk košļājama barība, piemēram, sīksta gaļa, kauli bez šķembām vai speciāli cepumi. Ja kaķis ļauj tīrīt zobus, tas jādara reizi nedēļā ar speciālu birsti un pastu, kas nopērkama zooveikalā. Izveidojušos zobakmeni, ar speciālu aparātu noņem veterinārārsts, procedūras laikā kaķi iemidzinot. Garspalvainajiem un eksotiskajiem kaķēniem zobi mēdz augt šķībi, līdz ar to veidojas sakodiena anomālija. Šādiem kaķēniem izrauj piena zobu ilkņus, lai sakodiens izlabotos.

Grūtniecība
Kaķu grūtniecības periods ir no 58 līdz 71 dienām (aptuveni divi mēneši), bet vidējais grūsnības periods ir 63 dienas. Vienā metienā parasti piedzimst no trim līdz četriem kaķēniem, bet tik pat labi var būt arī tikai viens kaķēns un arī vairāk par četriem. Dzimumbriedumu gan kaķenes, gan runči sasniedz septiņu mēnešu vecumā.

Uzvedība
Kaķi ņaudot izdod skaņas, kuras pieraksta šādi: "mjau" vai "mņau". Citās valodās to pieraksta šādi: angliski - "meow" vai "miaow", krieviski - "мяу", franciski - "miaou" vai "miaw", vāciski un spāniski - "miau", japāniski (ar latīņu burtiem) - "nyaa" vai "nyan", bet korejiski - "yaong" vai "nyaong".

Atkarībā no nozīmes ņaudēšanai var būt dažādas intonācijas. Kaķi parasti ņaud tādēļ, lai piesaistītu cilvēka uzmanību (piemēram, tādēļ, lai viņu pabarotu vai arī lai kāds ar viņu paspēlējas). Tāpat kaķa ņaudēšana var nozīmēt priecīgas vai sāpīgas izjūtas. Visi kaķi nav vienādi, citi ļoti bieži ņaud, bet tik pat labi ir arī kaķi, kuri ļoti reti ņaud.

Higiēna
Kaķi ir pazīstami, kā ļoti kopti un tīrīgi dzīvnieki. Kaķi, lai savestu kārtībā savu ķermeni, izmanto ķepas un mēles palīdzību. Vietas, kuras kaķis var aizsniegt ar mēli, tiek sakoptas bez ķepu palīdzības, bet piemēram, lai sakoptu savas ausis. Kaķis vispirms samitrina savu ķepu ar mēli un tad berzē pret tīrāmo vietu.

Ūdens kaķiem nepatīk, jo tas saistās ar ķermeņa atdzišanu. Kaķa kažoks ir diezgan sauss, tāpēc tas ātri samirkst un zaudē siltumizolējošās īpašības. Ja kaķis dzīvo siltā klimatā, tad tā nav liela problēma, bet tiklīdz klimats kļūst vēsāks, kaķis vairs nevar atļauties tādā veidā zaudēt siltumu. Bet ne visas kaķu šķirnes baidās no ūdens. Turcijas Vana kaķis, kurš dzīvo pie Vanas ezera Turcijas austrumos, ar prieku peldas ezerā
lv.wikipedia.org