Mājas čurkste (Delichon urbica)
Mājas čurkste jeb ziemeļu mājas čurkste (Latīņu val. – Delichon urbicum; Angļu val. – house martin; Vācu val. – Mehlschwalbe; Krievu val. – городская ласточка) ir gājputns no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes), kas pieder bezdelīgu dzimtai (Hirundinidae). Tās tuvākā radieniece ārpus čurkstu ģints (Delichon) ir bezdelīga (Hirundo rustica). Mājas čurkstei ir 2 pasugas.
Mājas čurkste ir Latvijā ļoti parasta un izplatīta ligzdotāja un caurceļotāja.
IZSKATS: Mājas čurkste ir mazāka par bezdelīgu un ķermeņa mugurpuse tumša, muguras lejasdaļā balts laukums, kas raksturīgs tikai mājas čurkstei. Vēderpuse gaiša. Kājas baltas, apspalvotas līdz pat nagiem. Atšķirībā no bezdelīgas, kam ir izteikti pagarinātas astes stūrspalvas, mājas čurkstēm aste tikai nedaudz iešķelta, salīdzinoši īsa. Ķermeņa garums ir apmēram 13 cm, spārnu izplētums 26 - 29 cm, svars 18,3 g.
UZVEDĪBA: Lidojums lēns, bieži spārnu vēzieni mijas ar planēšanu. Parasti lido augstu, mitrā laikā zemāk. No ziemošanas vietām Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras atgriežas maijā. Augustā pirms aizlidošanas pulcējas baros uz elektrības vadiem, naktī slēpjas niedrājos, kur ir lielāka drošība. Lido dienā. Ceļošanas laikā salasās lielos baros, bieži kopā ar krasta čurkstēm un bezdelīgām.
BALSS: Dziesma maigāka un mazāk melodiska vidžināšana nekā bezdelīgai.
LIGZDOŠANA: Ligzdu būvē no dubļiem pie ēku ārējām sienām, parasti starp jumtu un sienu, dažkārt arī zem tiltiem. Ligzda izklāta ar zāles stiebriem, matiem utml. Atšķirībā no bezdelīgu ligzdām, kam ir atklāta visa augšējā mala, čurkstu veidotām ligzdām ir tikai neliela ieeja no augšmalas. Gadā divi perējumi (maijs–augusts), 2–6 olas. Mājas čurkstes labprāt ligzdo kolonijās, pat līdz vairākiem simtiem pāru vienviet.
BIOTOPS: Lauku ainava, pie fermām un lopu kūtīm (jo kūtsmēslos vairojas mušas, kas ir galvenā mājas čurkstes barība), apdzīvotās vietās, pilsētās -‐ daudzstāvu apbūves rajonos.
BARĪBA: Kukaiņi – mušas, laputis u.c.
