Lūši (Lynx)

Lūši (Lynx)

Klasifikācija
 
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta Kaķveidīgie (Feliformia)
Dzimta Kaķu dzimta (Felidae)
Apakšdzimta Kaķu apakšdzimta (Felinae)
Ģints Lūši (Lynx)


Lūši
, lūšu ģints (Lynx) ir viena no kaķu dzimtas (Felidae) ģintīm, kas pieder kaķu apakšdzimtai (Felinae). Lūšu ģintī ietilpst 4 sugas.

Lūši mājo ziemeļu puslodes teritorijās. Divas sugas sastopamas Eiropā, no kurām viena mājo arī Āzijā, un divas sugas Ziemeļamerikā. Latvijā sastopama Eirāzijas lūša nominālpasuga - ziemeļu lūsis (Lynx lynx lynx). Pēc 2005. gada datiem Kurzemē un Vidzemē mīt apmēram 700 ziemeļu lūšu.

Izskats un īpašības: Lūši ir vidēji lieli plēsēji. Tiem ir raksturīgas īsas astes, ausu pušķi un garas ūsas. To kažoki atkarībā no sugas var būt rudi brūni, zeltaini vai gaišā smilšu krāsā, ar melniem vai tumši brūniem plankumiem. Īpaši daudz plankumu ir uz kājām. Ķepas lielas un platas, kas piemērotas iešanai pa sniegu. Visām sugām uz krūtīm, vēdera un kāju iekšpusēm ir balts matojums. Ķepu lielums un matojuma garums ir atkarīgs no lūša dzīves vietas. Ziemeļu reģionos dzīvojošiem kažoki ir gaišāki, biezāki un matojums garāks, ķepas platākas.

Vismazākie lūšu ģintī ir rūsganais lūsis (Lynx rufus) un Kanādas lūsis (Lynx canadensis). Lai arī abi ir samērā līdzīgi, rūsganais lūsis ir nedaudz mazāks. Mazākajiem Kanādas lūšiem ķermeņa garums ir 76 cm garš (galvu ieskaitot), augstums skaustā 48 cm, svars 5 kg. Bet mazākajiem rūsganajiem lūšiem ķermeņa garums ir 65 cm, augstums skaustā 45 cm, svars 4 kg. Lielākais ir Eirāzijas lūsis (Lynx lynx). Lielāko indivīdu ķermeņa garums ir 130 cm, augstums skaustā 75 cm, svars 38 kg.

Uzvedība: Lūši parasti ir vientuļnieki, lai gan retas reizes tie apvienojas nelielās grupās, lai medītu. Riests lūšiem sākas ziemas beigās. Parasti piedzimst 2-4 lūsēni. Grūsnības periods ilgst apmēram 70 dienas. Māte par mazuļiem rūpējas viena pati līdz tie sasniedz apmēram 9 mēnešu vecumu. Lūši mēdz ierīkot migu kādā alā vai zem sakritušiem kokiem.

Tie medī dažādus vidēja auguma zālēdājus, piemēram, baltastes briežus, ziemeļbriežus, stirnas, staltbriežu mazuļus un ģemzes, kā arī mazākus dzīvniekus, kā zaķus, zivis, lapsas, aitas, kazas, vāveres, peles, tītarus, irbes, zosis un citus putnus.

lv.wikipedia.org

Lasīt tālāk
Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu