Līvijas Rezevskas skulptūrparks Kuldīgā
Tēlniece un Kuldīgas goda pilsone – Līvija Rezevska (1926 – 2004) dzimusi veterinārfeldšera ģimenē, bērnību pavadījusi Kuldīgā. Zīmēšanu mācījusies pie Jēkaba Bīnes. 1951. gadā absolvējusi Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu, kur viņa mācījusies pie tēlniecības vecmeistariem K. Zemdegas, T. Zaļkalna, E .Meldera. Tēlnieka V.Zaļkalna vadībā izstrādājusi diplomdarbu – „Vijolniece Lida Rubene”, kuru gatavojoties savai 60 dzimšanas dienai L. Rezevska atlēja bronzā un tagad tā apskatāma Pilsētas dārzā. Beigusi Mākslas akadēmiju tēlniece atgriezās Kuldīgā un Daiļamatniecības vidusskolā pasniedza tēlniecību . Arī mūža nogali tēlniece pavadīja Kuldīgā, Mucenieku ielā 19, kur ir izveidota izstāžu zāle ar viņas skulptūrām un sīkplastikas darbiem.
Mākslinieces vēlme bija veidot skulptūrparku dzimtajā pilsētā. Darbus uzsāka 1976. gadā. Uz pils parku vispirms tika atvesti pasūtīto darbu cementa atlējumi, lai izvēlētos piemērotāko vietu novietošanai. Tēlniece lepojās, ka ir vienīgā sieviete Eiropā, varbūt pat pasaulē, kas veselu skulptūrparku izveidojusi viena pati Tēlniecības darbi veltīti gan dzīvības, mīlestības un auglības tēmai, gan mūzikas, sāpju un ciešanu tēmai: “Māmiņa” (“Kukažiņa”) – stāvoša veca sieviņa ar labsirdīgu smaidu sejā simbolizē Latvijas senatni, „Sāpju ceļi” – māksliniece simboliski attēlo deportācijās cietušos Latvijas iedzīvotājus, “Spēlmanis Tots” – skultūras iecere radusies pēc Raiņa lugas „Spēlēju dancoju“ noskatīšanās Dailes teātrī, kur galveno lomu spēlēja aktieris H. Liepiņu., „Indulis un Uģis” – veltīts J. Raiņa lugas „Indulis un Ārija” varoņiem. Indulis nes uz saviem kamiešiem nāvīgi ievainoto draugu Uģi.
pilsetasdarzs.kuldiga.lv
Skulptūra „Vijolniece Lida Rubene”
1951. g. Līvija Rezevska absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu „Vijolniece Lida Rubene”. 1950. gados atbilstoši tā laika prasībām studenti veidoja figurālus portretus, veltot pietiekamu uzmanību gan modeļa līdzībai, gan smalku detaļu attainojumam. Minētās pamatprasības labi atspoguļojas arī L. Rezevskas darbā. Bronzas plastiska sabalsojas ar ritmisku drapēriju plūdumu.
Līvijai vienmēr tuva bija mūzika, tā caurvijas viņas radošajai daiļradei, sākot ar L. Rubenes portretējumu un turpinoties arī citās kompozīcijās kā Spēlmanis Tots un Šopeniāna. Tikai 10 gadus vēlāk pēc skulptūras tapšanas vijolnieces viegli elēģiskais tēls tika atliets bronzā un eksponēts Vissavienības mākslas izstādē Maskavā.
Skulptūra „Koklētājs"
Latviešu tēlniecības klasiķis, arī L. Rezevskas pasniedzējs, K. Zemdega albuma Latviešu padomju tēlniecība (1960. g.) ievadā piemin L. Rezevsku atzinīgiem vārdiem, uzsverot viņas darbus Meiteni ar vāzi (tagadējo strūklakas skulptūru Kuldīgā) un Totu par veiksmīgu apliecinājumu ceļā uz pilnvērtīgu skulptūras izpratni. Koklētāja tēlā atpazīstami leģendārā aktiera Harija Liepiņa sejas panti.
L. Rezevska vairākkārt noskatījusies 1950. gados Dailes teātrī J. Raiņa lugas Spēlēju, dancoju iestudējumu. Spilgtu emociju iespaidā un koklētāja tēla harizmas apburta Līvija kaļ granītā Totu pat 1970. gados. Tomēr Tota iekšējās ekspresijas strāvojums vislabāk atspoguļojas 1956. g. skulpturālajā veidolā.
