Lipīgā sveķene (Viscaria vulgaris)

Lipīgā sveķene (Viscaria vulgaris) ir daudzgadīgs, velēnu veidojošs, vidēja lieluma (ga 30-60 cm) neļķu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, parasti nezaro, brūnsarkans, augšdaļā ļoti lipīgs. Lapas lineāri lancetiskas vai lancetiskas (ga 2-7 cm, pl 0.2-0.5 cm), gandrīz kailas (retumis skropstainas pie pamata), pie stublāja pamata kātainas, veido rozeti. Stublāja lapas pretēji sēdošas. Plātnes mala gluda, gals smails. Ziedi blīvā dihāzijā stublāja galotnē. Vainaglapas veselas, tumši sarkanas, ar vainadziņu, garākas nekā saaugušās, stobrveidīgās un sarkanīgās kauslapas (ga ap 1 cm). Kauslapu galā pieci trīsstūraini zobiņi. Ir 10 putekšņlapas, no kurām 5 garākas un 5 - īsākas. Auglis - pieccirkņu pogaļa, kas atveras ar 5 zobiņiem. Zied no maija beigām līdz jūlijam.

Izplatība: Plaši Eiropā un Rietumāzijā, nodala vairākas pasugas.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.

Biotopi: Grupas pļavās, skrajos mežos un krūmājos, upju krastos un pauguru nogāzēs. Atklātu un tikai mazliet noēnotu augteņu suga.

Īpašas norādes: Mazliet atgādina pļavas spulgnagleni (Coronaria flos-cuculi) un aug līdzīgos (kopumā tomēr mazliet sausākos) biotopos. Viegli atšķirama pēc 2 pazīmēm: ziedi tumši sarkani ar veselām vainaglapām (nevis sārti ar šķeltām vainaglapām), stublājs zem ziedkopas lipīgs (spulgnaglenei šādas pazīmes nav).
Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs

www.latvijasdaba.lv