Lipīgā dzeltenpēdene (Chroogomphus rutilus)

Lipīgā dzeltenpēdene - Chroogomphus rutilus (Scheff.: Fr.) O. K. Mill. (syn. Gomphidius rutilus (Schaeff.: Fr.) S. Lundell & Nannf. – Gomphidius viscidus (L.) Fr.)

Lipīgā dzeltenpēdene - angliski: Pine Spike-cap; vāciski: Kupferroter Gelbfuß; zviedru: Rödgul slemskivling, Rabarbersvamp; lietuviešu: varinė gelsvabudė


CEPURĪTE:
3-8 cm plata, sākumā koniska līdz izliekta, vēlāk plakana, ar pauguru, sarkanbrūna, gluda, zīdaina, mitra lipīga. Mīkstums laškrāsā, karsējot kļūst violets, biezs, ar neizteiktu smaržu un skābenu garšu.

LAPIŅAS:
pelēcīgi dzeltenīgas, vēlāk purpurbrūnas, apbirušas melnām sporām, biezas, gar kātiņu nolaidenas.

KĀTIŅŠ:
5- 10 cm garš, 0,6-1,5 cm resns, pie pamata tievāks, dzeltenbrūns, pie pamatnes dzeltens, šķiedrains.

SPORAS:
gludas, vārpstveida-elipsoīdas, dzeltenbrūnas, masā olīvbrūnas, 15-19 x 6-8 μm.

TROFISKĀ GRUPA :
Priežu mikorizas sēne.

BIOTOPI:
Skuju koku mežos.

IZPLATĪBA UN SASTOPAMĪBA :
Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Latvijā ļoti bieži, VIII- X.

ĪPAŠAS NORĀDES :
Ēdama.
www.latvijasdaba.lv