Lindes muižas vārti

Uz Daugavas pusi no pils drupām (kādreiz tur gāja Jaunjelgavas ceļš) saglabājušies muižas iebraucamie vārti - greznākie Latvijā, un to dēļ vien ir vērts Lindi apmeklēt. Vārti celti triumfa arkas veidā ar barokālu jumta izbūvi, tie bija iekļauti kādreizējā mūra žogā, tādā veidā ansamblim atgādinot nocietinātas pils izskatu (muiža hronikās minēta jau 13. gs.). Vārtu būves datējums lasāms to D pusē virs pilastriem - 1767. Virs arkas Pletenbergu dzimtas ģerbonis, jo vārti celti to saimniekošanas laikā. Tornī ierīkotais pulkstenis noteicis dzīves ritmu tuvējā apkārtnē. Bet pirms Pletenberga, 16. gs., muiža piederējusi Lindu dzimtai.
manasvietas.blogspot.com

230 gadus šeit valdīja fon Platenbergu dzimta, kas bija varena Lindē un Latvijā. Johans fon Platenbergs 1542. gadā no ordeņa mestra šo vietu saņēma kā lēni. Lēnis pirms tam bija piederējis fon Lindu dzimtai, kas devusi muižai tās nosaukumu. Priekšpēdējais muižas īpašnieks no Platenbergu dzimtas Georghs Frīdrihs fon Platenbergs, kurš muižu bija mantojis 1750. gadā, 1762. gadā sāka jaunas dzīvojamās mājas celtniecību, kā arī izveidoja parku ar terasēm un cirpto liepiņu dārzu. 1772. gadā Georghs Frīdrihs fon Platenbergs nomira, neatstājot vīriešu kārtas pēcnācējus. Lindes un Birzgales muižu mantoja viņa meita Sofija Elīzabete, kura bija precējusies ar Suntažu muižas īpašnieku grāfu fon Mengdenu. Viņas laikā muiža tika rūpīgi apsaimniekota un turpināta tās apbūve. Taču, tā kā grāfienei nebija pēcnācēju, Platenbergu dzimtai bija lemts izzust no Kurzemes.

Pēc 1844. gada, kad iecerētā muižas mantiniece atteicās no savām tiesībām, Lindes un Birzgales muiža tika pārdota baronam Paulam fon Hānam. Par Lindes muižas pēdējo īpašnieku kļuva barons Karls fon Hāns. Viņš bija viens no Baltijas landesvēra dibinātājiem, kas kopā ar Latvijas armiju cīnījās pret komunistiem. 1919. gada jūlijā viņš iestājās Latvijas armijā. Ar 16. Tukuma pulku piedalījās Latgales atbrīvošanā no boļševikiem, par ko agrārās reformas laikā barona īpašumā atstāja muižas centru, pārējo sadalot jaunsaimniecībās. Baronu Latvijas valdība apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeni. Viņš bija Latvijas armijas pulkvežleitnants. 1921. gadā demobilizējās un, līdz vācu tautības Latvijas pilsoņu izceļošanai 1939. gadā, dzīvoja Lindes muižas neatsavinātajā daļā.

Pēc baltvāciešu piespiedu izceļošanas 1939. gadā Lindes muiža nonāca valsts īpašumā. Padomju laikā Lindes muiža tika atstāta novārtā. Kungu mājas drupas ieauga kokos un krūmos. Cirptais liepu dārzs pārvērtās mežā. Diemžēl, arī tagad šī vieta būtu pelnījusi lielāku uzmanību. Šobrīd, koku haosa vidū, var tikai mēģināt iztēloties, kā šeit bijis kādreiz- 18. gadsimtā.
epadomi.lv