Linde

Linde, vēsturiski Lindes muiža, ir ciems Zemgalē, Ķeguma novada Birzgales pagastā. Ciems izvietojies Daugavas kreisajā krastā, ap Lindes muižu. Gar Lindi iet reģionālais autoceļš P85. Attālums līdz pagasta centram Birzgalei — 12 km, līdz novada centram Ķegumam — 13 km, līdz Rīgai — 59 km.

Līdz 1925. gadam Linde bija Lindes pagasta centrs. No Lindes muižas mūsdienās saglabājies parks un vārti. Regulārā plānojuma parks 7,4 ha platībā ar svešzemju koku sugu stādījumiem veidots 18. gadsimtā uz vairākām Daugavas ielejas terasēm. Lindes parkā apskatāmi 1767. gadā baroka stilā celtie bijušās muižas vārti.
lv.wikipedia.org

Lindes muiža, kas minēta jau 13.gadsimta hronikās, tolaik vēl neatbilda priekšstatam par greznu barona mītni.  16.gadsimtā muiža piederēja Lindu dzimtai. Bet  1542. gadā Johans fon Plettenbergs šeit izveido īstu muižu. 18. gadsimta vidū un 19. gadsimta sākumā tiek izveidota plaša saimniecība un iekopts parks uz 4 terasēm.  1767. gadā mūrniekmeistars Medlers uzbūvēja lielos galvenos iebraucamos vārtus baroka stilā un tie ir vienīgie, kas no muižas celtnēm saglabājušies līdz mūsdienām.

1844. gadā muižu nopirka Kurzemes un Vidzemes civilgubernators, filozofijas un juridisko zinātņu doktors barons Pauls Karls Jorgens fon Hāns. Viņš bija ārkārtīgi vispusīgs cilvēks, 1839.gadā beidzis Heidelbergas universitāti. Viņš bija gan virsnieks, gan filozofs, jurists un diplomāts.
1. Pasaules kara laikā muiža stipri sabombardēta. Pēdējais muižas īpašnieks barons P. K. Hāns ar 16. Tukuma pulku piedalījās Latgales atbrīvošanā no boļševikiem, par ko barona īpašumā atstāja muižas centru, pārējo sadalīja 178 jaunsaimniecībās. Viņam piešķīra arī Triju Zvaigžņu ordeni. Pēc baltvāciešu izceļošanas 1939. gadā Lindes muiža nonāca valsts īpašumā.
No S.Rusmaņa grāmatas “Neiepazītā Latvija”:

Linde var būt lepna, ka te veikti vairāki pasākumi pirmo reizi Latvijā. Tā ir muižas īpašnieces grāfienes Sofijas fon Mengdenas 1805. gadā dibinātā rekrūšu izpirkšanas biedrība, viņas laikos tika izdotas vairākas grāmatas ["Lindes un Birzgales pagasta pienākami darbi un klausīšana" (1796) un "Lindes un Birzgales pagasta tiesa" (1805) un brīvlaišanas likums savas muižas zemniekiem]. Pēdējais Lindes barons bija Pauls fon Hans, Kurzemes civilgubernators. Pirmā Hāna dēls savulaik par Birzgales cilvēkiem vēstulē izteicies, ka tie ir čakli, mērķtiecīgi, starp tiem daudz kalēju, audēju un dravnieku. Tiešām 1864. gadā Lindes pagastā dzimis Pauls Grīnups, kas pētījis bišu sugas, no 1920. gada izdevis žurnālu "Latvijas Biškopis", bijis Vecbebru biškopības un dārzkopības skolas dibināšanas ierosinātājs. Lindē Hānu ģimenē dzimis Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris pulkvedis leitnants Kārlis Rihards Aleksandrs Hāns (1889-1942), kurš no 1928. līdz 1939. gadam dzīvojis Lindes muižā. Lindes ļaudīm daudz atzinīgu vārdu savulaik veltījis mūsu tautas dižgars Andrejs Pumpurs, kura vārdā tika nosaukta vietējā kopsaimniecība.”
manasvietas.blogspot.com