Liepājas sadraudzības pilsētu ģerboņi

Par godu Liepājas sadraudzības pilsētām 2000. gadā tapa jaunais Rožu laukuma rundāle, kuru rotā māsupilsētu ģerboņi. Saskaņā ar domes lēmumu Rožu laukuma rekonstrukciju uzsāka 1999. gada rudenī un tā atklāšanas svētkus svinēja 2000. gada 18. martā – dienā, kad Liepājai apritēja 375. gads. Ligita Pudža stāsta, kā rundāles gredzens tapis: sadraudzības pilsētām tika norādīts, no kāda materiāla ģerboņa plāksnes jāizgatavo, cik lielas un biezas un kam uz plāksnēm jābūt attēlotam un uzrakstītam. Pēc tam pilsētas atsūtīja tās jau gatavas, un tās piestiprināja Rožu laukuma rundālei. Ikviens var izlasīt, kurā gadā un ar ko Liepājas pašvaldība ir parakstījusi sadraudzības līgumu. Trūkst tikai Palangas un Bergenas ģerboņu, jo tobrīd sadraudzības līgumi ar šīm pilsētām vēl nebija noslēgti.

Ir arī kāds kuriozs saistībā ar māsupilsētu ģerboņiem. Varbūt liepājnieki būs ievērojuši, ka Rūgalannes plāksni rotā dīvaini ķeburi latviešu burtu vietā. Izrādās, ka, sūtot norvēģiem pa e-pastu latvisko tekstu, norvēģu dators latviešu burtus bija pārveidojis pēc sava prāta un visu garumzīmju un mīkstinājuma zīmju vietā iznākuši ķeburi. Norvēģi savukārt domāja, ka tā ir mūsu dzimtās valodas rakstība, un drošu roku iegravējuši. Kad plāksni atsūtīja uz Liepāju, domes darbiniekiem tas bijis milzīgs pārsteigums, bet laika trūkuma dēļ neko mainīt vairs nevarēja. L.Pudža gan ievērojusi, ka liepājnieki pret šo norvēģu kļūdu līdz šim izturējušies saudzīgi, un nekādu publisku izbrīnu nav manījusi. Vēl viņa atzinās, ka tādi paši ķeburi kā uz plāksnes ir arī abu pilsētu sadraudzības līgumā.


Kā draudzējas pilsētas?
Jau kopš 1990.gada Liepāja lepojas ar īpašiem draugiem ārzemēs – sadraudzības pilsētām. Liepājas iedzīvotāju aktivitāti starptautiskās sadarbības jomā novērtēja arī Eiropas Padome, piešķirot pilsētai savu Goda karogu. Aizvadīto 14 gadu laikā parakstīti vairāk nekā desmit sadarbības līgumi visdažādākajās sabiedrībai nozīmīgās jomās, un to sniegtās iespējas izmantojuši jau daudzi liepājnieki.

Sadarbību joma ar katru no partneriem ir nedaudz atšķirīga, bet ir arī daudz kopīga – pieredzes apmaiņas braucieni, regulāri un vienreizēji projekti utt. Liepājas vairāk nekā desmit gadu ilgā sadraudzības pieredze rāda, ka tā palīdzējusi ne vienam vien liepājniekam paplašināt redzesloku, veidot globālu pasaules izpratni un iemācīties daudz kā jauna, jo sadarbības ietvaros liepājniekiem bijušas daudzas iespējas pieredzes apmaiņas nolūkos viesoties pie pilsētas draugiem Eiropā un arī ASV.

Līdz šim lielākā daļa sadraudzības pilsētu Liepāju ir uzrunājušas pašas. Mūsu Pilsētas dome ir noslēgusi sadarbības līgumus ar 12 dažādām pilsētām: Belvjū – ASV, Darmštati – Vācijā, Elblongu un Gdiņu – Polijā, Gomeļu – Baltkrievijā, Kārlshamnu – Zviedrijā, Klaipēdu un Palangu – Lietuvā, Nikēbingu F. – Dānijā, Nīneshamnu – Zviedrijā un Rūgalannes apgabalu – Norvēģijā. Patlaban dome vairs jaunus sadraudzības partnerus nemeklē. Domes Ārējo sakaru un protokola daļas vadītāja Ligita Pudža pastāstīja, ka sadarbības līgumi abām pusēm uzliek lielu atbildību, un arī dažādas izmaksas tikai palielinās, jo vajadzīgas regulāras pašvaldību vadītāju apmaiņas vizītes, lai protokola ietvaros uzturētu sakarus ar sadraudzības pilsētām. Tāpēc tagad dome labprātāk ņem dalību konkrētu projektu sadarbībā. Tomēr šobrīd ir jau parakstīts nodomu protokols ar Maskavas pilsētas Rietumu apgabalu, bet sadraudzības līguma vēl nav. Vai to noslēgs, rādīs laiks, bet L.Pudža atzīst, ka bijuši gadījumi, kad pilsētas tālāk par nodomu protokolu netiek un sadraudzības līgumu pilsētas tā arī nenoslēdz.
www.kurzemes-vards.lv