Liepājas karosta

Karosta, arī Karaosta vai Kara osta ir Liepājas pilsētas daļa. Liepājas Karosta aizņem aptuveni trešdaļu pilsētas kopējās platības tās ziemeļu daļā. Karosta ir unikāls militāro un fortifikācijas būvju komplekss Baltijas jūras krastā, kas ir īpašs Latvijas un pasaules vēsturē un arhitektūrā. Ēkās saskatāms Krievijas militārās elegances un padomju militārisma kontrasts. Karosta mūsdienās ir īpaši iecienīts tūrisma objekts.
lv.wikipedia.org

Karosta kā pastāvīga pilsētvide radās 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā. 1890.gadā pēc Krievijas cara Aleksandra III pavēles uz ziemeļiem no Liepājas pilsētas sākās apjomīga cietokšņa un kara pilsētiņas celtniecība, un sākotnēji to nosauca par Imperatora Aleksandra III ostu.

Tikai Latvijas valsts neatkarības laikā šo vietu sāka dēvēt par Kara ostu. Aleksandra III osta bija pilnīgi autonoma apdzīvota vieta ar savu infrastruktūru, elektrisko spēkstaciju un ūdensapgādi, baznīcu un skolām. Padomju laikā Karosta bija slēgta teritorija, kas nebija pieejama pat Liepājas civiliedzīvotājiem. Liepājas Karosta, kas aizņem aptuveni trešdaļu pilsētas kopējās platības tās ziemeļu daļā, ir brīnumaina, paradoksāla un unikāla vieta ne tikai Latvijas, bet arī pasaules vēsturē un arhitektūrā. Vide šeit savdabīgi atspoguļo Krievijas militārās elegances un padomju militārisma mijiedarbību. Karosta šodien ir īpašs rajons. Tā vairs nav pilsētiņa armijai, bet uzskatāma par vienotu tūrisma objektu, kas iedvesmo radošus cilvēkus. Karostā no Liepājas centra var nokļūt ar autobusiem Nr.1,3, 4, 7, 8. Ar autobusiem Nr. 10, 11, 11A un 15 var aizbraukt līdz Oskara Kalpaka tiltam un, šķērsojot to ar kājām, nokļūt Karostā, vai ar maršruta taksometriem Nr.1,3.
www.karosta.lv

Vēsture
Krievijas impērijas sastāvā
Karosta sākta būvēt 1890. gadā, kad Krievijas impērijas ķeizara Aleksandra III valdīšanas laikā tur nolēma ierīkot kara pilsētu un izbūvēt Liepājas cietoksni jeb fortus (vēl šobaltdien visapkārt Liepājai izvietoti 8 galvenie fortifikācijas būvju kompleksi ar aizraujošiem pazemes tuneļiem, un trīs no šiem fortiem atrodas Karostas teritorijā). Karostas izveide izmaksāja 45 miljonus zelta rubļu. Aleksandra III dēls, ķeizars Nikolajs II, deva rīkojumu kara bāzi nodēvēt par godu tēva piemiņai par "Imperatora Aleksandra III ostu" (krievu: Порт императора Александра III).

Latvijas sastāvā
Tikai Latvijas valsts neatkarības laikā šo vietu iesāka saukt par Kara ostu. Šajā laika Karosta bija pilnībā autonomi apdzīvota vieta ar savu infrastruktūru, elektrisko spēkstaciju un ūdensapgādi, baznīcu un skolām, pasta nodaļu. Tajā atradās Kurzemes divīzijas pārvalde, artilērijas un 2 kājnieku pulki.

PSRS sastāvā
Pēc Latvijas-PSRS militārā līguma noslēgšanas 1939. gada 15. oktobrī PSRS karostā izveidoja padomju karabāzi. Tūlīt pēc Ziemas kara sākuma 1939. gada 1. decembrī padomju kara flotes kreiseris "Kirovs" no Liepājas veica uzbrukumu Somijas krasta apsardzes baterijai Rusāres salā, sagraujot piestātni, kazarmas un bāku, bet bija spiests atkāpties pēc somu lielgabala šāviņa tieša trāpījuma. Pēc Otrā pasaules kara Liepājas karosta bija pilnībā slēgta teritorija, kas nebija pieejama pat Liepājas iedzīvotājiem. Karostā bija izvietota zemūdeņu bāze un dēļ nemitīgā militārā kontingenta ģimeņu pieauguma tika masveidā sabūvētas bloku mājas. Karostas iedzīvotāju skaits padomju armijas gados bija aptuveni 25 — 30 tūkstoši. 1994. gadā armijai aizejot, palika daudz tukšu ēku, kuras piedzīvoja nežēlīgu izlaupīšanu, izdemolēšanu un noārdīšanu.


Apskates objekti

Sv. Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle
Katedrāles iela 7, Karosta, Liepāja
Katedrāle ir Karostas vizuālā un garīgā dominante. Baznīca projektēta un celta atbilstoši 17.gadsimta Krievijas pareizticīgo baznīcu stilam ar centrālo un četriem sānu kupoliem, kas simbolizē Dieva dēlu Kristu ar četriem apustuļiem.
Katedrāles celtniecība sākta 1901.gadā, un Krievijas cars Nikolajs II ar ģimeni un Sankt-Pēterburgas augstmaņiem piedalījās svinīgā katedrāles pamatakmens iesvētīšanas ceremonijā. Pirmais dievkalpojums un baznīcas iesvētīšana notika 1903.gadā. Arī tajā piedalījās Krievijas cars Nikolajs II ar ģimeni un galma personām. Sākoties I Pasaules karam, daudzus katedrāles priekšmetus evakuēja uz Krieviju, arī zvanus un ikonas. Palikušo izlaupīja vācu okupācijas armijas zaldāti. 20.gadsimta 30.gados dievnamu piemēroja Liepājas garnizona luterāņu draudzes vajadzībām. Izveidojot Liepājas Karostu kā slepenu, slēgtu teritoriju, PSRS okupācijas armijas karaspēks pēc II Pasaules kara šeit iekārtoja sporta zāli, matrožu un zaldātu kinoteātri un t.s. „sarkano stūrīti”. Lai kaut cik slāpētu lielisko akustiku un skatītāji varētu saprast skaņu filmas sižetu, tika aizbetonēta centrālā kupola joma.

Karostas cietums
Invalīdu iela 4, Karosta, Liepāja
+371 26369470, info@karostascietums.lv  www.karostascietums.lv
Liepājas Karostas garnizona cietums celts 20.gs. sākumā. Sākotnēji ēka bijusi paredzēta Karostas hospitāļa vajadzībām, tomēr kā hospitālis nekad nav izmantota. Kopš uzcelšanas tā kalpojusi par flotes matrožu un apakšvirsnieku īslaicīga disciplinārsoda vietu.
Jau 1905.gadā cietumā sodu izcieta 1905.gada revolūcijas notikumos iesaistījušies garnizona jūrnieki. Vieta pretī cietumam kļuvusi par brāļu kapiem daudziem ieslodzītajiem, kas tika nošauti turpat pie cietuma žoga. Visos laikos ēka kalpojusi kā virssardzes cietums – gan Padomju armijas, gan Latvijas armijas Jūras spēkiem. Pēdējie ieslodzītie atstājuši savas piezīmes uz cietuma kameras sienām vēl samērā nesen – 1997.gadā.
Šobrīd Karostas cietumā ir iespēja doties ekskursijā, izbaudīt realitātes izrādi „Aiz restēm”, kā arī asāku izjūtu cienītājiem – nakšņot cietuma kamerā. Karostas cietuma ēkā atrodas Karostas Apmeklētāju centrs, kas piedāvā informāciju par Karostu, gida pakalpojumus un dažādas aktivitātes. Tiem, kas vēlas apskatīt tuvāko apkārtni un izbaudīt Karostas valdzinājumu, tiek piedāvāta velosipēdu īre.

Oskara Kalpaka tilts
O. Kalpaka iela, Liepāja
Viens no visvecākajiem Liepājas un Latvijas metālkonstrukciju tiltiem, tehnikas piemineklis. Tilts projektēts pēc franču inženiera Aleksandra Gustava Eifela skices.
Tas veidots no divām identiskām izgriežamām fermām, kuras tiek pagrieztas par 90 grādiem katra uz savu pusi. Tilta izgriešana bija paredzēta ar elektromotoru vai vinčas palīdzību un aizņēma 4-5 minūtes. Savas pastāvēšanas laikā tilts vairākas reizes ir nopietni bojāts. 2006.gadā tilta ziemeļu daļu sabojāja zem Gruzijas karoga peldošais tankeris „Anna”. Pēc rekonstrukcijas Oskara Kalpaka tilts atkal darbojas. Vairākas reizes diennaktī tas tiek atvērts kuģu satiksmei.

Manēža
Zemgales iela, Karosta, Liepāja
Manēža celta 1903.-1904.gadā. Ēkai bijis viegls, kniedētu metāla konstrukciju un skārda ieseguma jumts. Lai milzīgo telpu izgaismotu, projektēti arkveida logi un jumta pārsegumā iemontētas stikla kārniņu joslas. Līdz I Pasaules karam manēžā svētdienās notikuši kavalērijas zirgu paraugdemonstrējumi un jātnieku veiklības sacensības. Darba dienās telpa izmantota matrožu fizkultūras – ģimnastikas – nodarbībām. Manēžā, kur varēja ietilpt vairāk kā 4000 cilvēku, tika rīkotas arī oficiālas pieņemšanas un goda maltītes garnizona matrožiem.

Ūdenstornis
Ģen.Baloža iela, Karosta, Liepāja
Ūdenstornis uzbūvēts 1905.gadā. Tas apgādāja ar ūdeni visu Karostas teritoriju. Vēl līdz šodienai saglabājušies vecie sūkņi no torņa būvēšanas laikiem. Ūdenstorni var apskatīt tikai no ārpuses.

Jūras pasta baložu stacija
Pulkveža Brieža iela 6, Karosta, Liepāja
Kā zināms, jau senatnē tika ievērota baložu brīnumainā orientācijas spēja. Ja to palaiž brīvībā, instinkts to allaž atved atpakaļ dzimtajā sprostā. Putnu priekšrocība ir pārvietošanās ātrums – ar labu ceļavēju tas sasniedz pat 100 kilometru stundā. Jaunāko laiku vēsturē baloži visvairāk izmantoti kara laikā, pat II Pasaules karā tie noderēja korespondences pārsūtīšanai.
Pasta baložu stacija celta 1899-1900. gadā, 450 pasta baložu turēšanai, taču laika gaitā tā vairākkārt pārbūvēta un tagad ir dzīvojamā ēka.

Baltijas valstu Ūdenslīdēju skola
Atmodas bulvāris 1, Karosta, Liepāja
Pie Kalpaka tilta jūras pusē atrodas Baltijas valstu Ūdenslīdēju skola, kas ir vienīgā Baltijā. Skola ir militāra iestāde un tajā apmāca kuģa ūdenslīdējus un ūdenslīdējus atmīnētājus.

Ziemeļu mols
Ziemeļu mols būvēts 19.gadsimta beigās. Šī hidrotehniskā būve ir ļoti svarīga Liepājas Jūras cietokšņa un Kara ostas kompleksa  sastāvdaļa. Mola kopgarums ir 1800 metri, platums – 7,35 metri. Mols ir iecienīta pastaigu vieta.

Ziemeļu forti
Jātnieku iela, Karosta, Liepāja
Ziemeļu forti ir Liepājas cietokšņa sastāvdaļa. Cietoksnis tika būvēts 19.gadsimta beigās, 20.gadsimta sākumā, lai pasargātu Liepājas jūras kara bāzi iespējamā ienaidnieka uzbrukuma gadījumā. Nocietinājumu sistēma apjoza visu pilsētu.

Cietoksnis
Ar cietokšņa jeb fortu un Karostas kanāla izbūvi iesākās visa Karostas militārā kompleksa celtniecība. Liepājas cietoksnis pēc savas struktūras ir salīdzināms ar Port — Arturas cietoksni Krievijas Tālajos austrumos. Cietoksnis būvēts no 1893. līdz 1906. gadam un tas izvietots ne tikai Karostā, bet visapkārt Liepājai — gar Cietokšņa kanālu Zaļajā birzī, Dinamo stadionā Liepājas centrā un pilsētas dienvidu galā pie Klaipēdas šosejas; projekta autors ir inženieris ģenerālmajors Ivans Makdonalds. Atsevišķas nocietinājuma daļas savienoja kanālu sistēma un šaursliežu dzelzceļš. Liepājas jūras kara ostas bāzei bija paredzēti 140 karakuģi un 30 zemūdenes. Ziemeļu fortus pirms Pirmā pasaules kara diezgan nesekmīgi mēģināja saspridzināt. Tādēļ lielākā daļa joprojām ir saglabājusies sākotnējā stāvoklī. Tuvējie forti Karostā, Krasta ielas galā pie Atmodas bulvāra, veido savdabīgu, mežonīgu ainavu, savukārt Ziemeļu fortos saglabājušies plašāki pazemes labirinti. Iekļūt iespējams arī Redānā, Austrumfortā, Vidusfortā, Linetē un Dienvidu fortos. Dinamo stadionā esošajos fortos tiek rīkotas ekskursijas ar biedrības "Cietokšņa kopiena" līdzdalību.

Jūras virsnieku saietu nams
Virsnieku saieta nams ir krievu jūgendstila arhitektūras paraugs. Ēka celta no 1898—1907. gadam un tās autors ir Pēterburgas arhitekts Sergejs Geļenzovskis. Saieta nams ir unikāla celtne ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas mērogā. Celtne veidota pēc Pēterburgas arhitektūras ārpilsētas piļu parauga — pakava formā flotes elitei. Saietu namā norisinājās cariskās Krievijas kara flotes oficieru sapulces un saviesīgie pasākumi. Nama galvenā fasāde vērsta pret jūru, dienvidu daļā atrodas liela terase ar kolonnām un balkonu. Ēkas eksterjeru papildina bagātīgi veidoti plastiskie dekori ar ieroču motīviem. Ārējā un iekšējā apdarē tika izmantots pelēkais granīts, kā arī Somijas un Igaunijas marmors. Galveno ēku ieskauj parks ar dažādām palīgēkām. Pirmajā stāvā bija izvietotas istabas atbraucējiem un jūras bibliotēka. Uz Balto zāli otrajā stāvā veda marmora kāpnes. Baltās zāles malās atradās divas viesistabas — Zaļā un Gaišzilā. Virsnieku saieta nams oficiāli atklāts 1907. gadā. Sākotnēji nams kalpoja kā flotes aristokrātijas saieta nams krievu flotes vajadzībām. 1915. gada pavasarī uz Krieviju — Maskavu un Pēterburgu no pils izveda milzīgu bibliotēku, lustras, mēbeles, pārtikas krājumus, kā arī visu jūras kara flotes bāzes arhīvu. Latvijas valsts neatkarības laikā saietu namā ierīkoja kaulu tuberkulozes sanatoriju, bet padomju gados namā atradās kara flotes hospitālis.

Karostas kanāls
Karostas kanāls bija viena no pirmajām būvēm visā Karostas kompleksā. Kanāla rakšanai izmantoja peldošos zemessmēlējus. 1901. gadā kanāls bija pabeigts un tas uzņēma pirmos kuģus. Kanāla atzars veidots kā kuģu un zemūdeņu baseins, tur atradās kuģu remontu rūpnīca (tagadējā "Tosmare") ar vienu peldošo un diviem sausajiem dokiem. Karostas kanālā padomju laikā bija zemūdeņu bāze. Kanāla galā pie kuģu remontrūpnīcas atrodas tukšs zemūdeņu angārs.
www.karosta.lv
lv.wikipedia.org