Liepas muiža
Liepas muiža (Lindenhoff) – Viesu nams un semināru, pasākumu centrs, mākslas kūrorts.
Priekuļu novads, Liepas pagasts, Liepasmuiža, LV-4128, Latvija
+371 28490600
info@liepasmuiza.lv
liepasmuiza.lv
Liepas muiža (Lindenhoff) jau vairāk kā 340 gadus atrodas Liepas kalnā pie Raunas upes ielejas 15 ha plašā teritorijā skaistā dabas ainavā klusā vietā ar senu parku, 7 dīķu kaskādēm, dārzu un mākslas objektiem dabā, starp trijām viduslaiku pilsētām – Cēsīm, Valmieru un Raunu Gaujas Nacionālā parka teritorijā (GNP).
Liepas muiža glabā daudz interesantu kultūrvēsturisku notikumu un stāstu. Muižas vēsturi var sadalīt vairākos posmos: muižas dibināšana un darbība no 1672. gada līdz 1919. gadam, tās jaunais statuss no 1919. gada līdz 90-to gadu sākumam, aizmirstības periods no 90-to gadu sākuma līdz 2014. gadam, kad sākās muižas atdzimšana.
No 18. gadsimta sākot līdz 1920. gadam muižai bija vairāk par 20 īpašnieku. Pēdējā muižas saimniece bija baronese Šarlote fon Vulfa. Sākoties 1. Pasaules karam, muižas telpās darbojās bēgļu bērnu skola. Vēlāk Liepas muiža kļuva par pagasta īpašumu, kurā bija gan pamatskola (līdz 1970.), dzīvokļi, lauksaimniecības ēkas. Vēsturiskā muižas apbūves ēkas saglabājušās daļēji.
Kopš 2014. gada šeit notiek intensīvi ēku atjaunošanas darbi un parka kopšanas un dārza veidošanas darbi. No 2016. gada jūlija Liepas muižas komplekss ir pieejams plašākai publikai jaunā statusā – kā viesu nams, semināru un pasākumu centrs, mākslas kūrorts.
visit.priekuli.lv
Liepas muižas (vācu: Lindenhof) kungu māja atrodas Cēsu novada Liepas pagastā, aptuveni 100 km no Rīgas un 14 km no Priekuļiem. Liepas muiža tika dibināta 1672. gadā.
Vēsture
1582. gadā Pārdaugavas Livonijas hercogiste nokļuva Polijas-Lietuvas kopvalsts pakļautībā, kas atjaunoja Cēsīs katoļu bīskapiju. Sākoties zviedru valdīšanai Vidzemē 1624. gadā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs visu savu īpašumu piešķīra savam valsts kancleram Akselam Uksenšernam, kura dēla Ērika Uksenšerna laikā 1672. gadā no Cēsu pils novada atdalīja vairākus desmitus tā sauktos Tulmānu (Tīlmaņa) vakai piederīgos ciematus (mājas). Tajā pat gadā uz Gravānu, Spruiķu, Liepas, Ozola un Ūsiņu ciemata zemēm, pievienojot vēl daļu no Jurlana (Jullas) māju zemes, nodibināta Liepas muiža (Lindenhof).
Jaunās muižas nosaukums iegūts no Liepas mājas, kas, muižu dibinot, iznīcināta, par ko liecina kāds muižas tīruma senais nosaukums.
No 1824. gada muiža piederēja Pandera dzimtai, pēdējā muižas īpašniece 1919. gadā bija Šarlote fon Vulfa. Cēsu kauju laikā daļu no muižas ēkām izpostīja. Pēc 1920. gada agrārreformas Liepas muižu sadalīja 99 vienībās (no tām 19 bijušās rentes mājas) 1424 ha kopplatībā, muižas kungu mājā iekārtoja pagasta skolu. Liepas pamatskola bijušajā muižas kungu mājā darbojās līdz 1970. gadam.
Vieta kultūrā
Latviešu un igauņu kultūras vēsturē Liepas muižai ir ievērojama vieta, jo šeit jau 1685. gadā darbojās viena no latviešu bībeles tulkotāja prāvesta Ernesta Glika dibinātajam latviešu skolām. 1686. gada augustā un septembrī tur notika sešu nedēļu ilga konference, kurā piedalījās 12 mācītāji no Rēveles (Tallinas), Tērbatas (Tartu) un Sāmsalas, lai pārlūkotu igauņu bībeles tulkojumu.
Liepas muižas kapsētā guldīts dzejnieks Eduards Veidenbaums (1867–1892). Viņa brālis dzejnieks Kārlis Veidenbaums bija Liepas (agrāk Mūrmuižas) pagasta Kalāču māju saimnieks.
Karls Gothards Grass, kā arī citi Rīgas "Praviešu kluba" biedri bieži ir uzturējušies Liepas muižā. Karls Gothards Grass ir arī veltījis Ģertrūdei Boijei un Liepas muižai savu dzejoli "Weihnachtsgruss", kas ievietots 1818. gada almanahā "Livona`s Blumenkranz".
lv.wikipedia.org
