Liepājas mols

Liepājas moli

Ieeja Liepājas ostā tiek nodrošināta pateicoties vairākiem ārējiem un iekšējiem moliem un viļņlaužiem.

Dienvidu mols - Mola garums ir orientējoši 1600 m (mērot kartē)
Viļņlauzis - viļņlauža garums ir orientējoši 740 m (mērot kartē)
Ziemeļu viļņlauzis - viļņlauža garums ir orientējoši 16800 m (mērot kartē)
Ziemeļu mols - Ziemeļu mola kopgarums ir 1800 metri, platums - 7,35 metri. Ziemeļu mols būvēts 19. gadsimta beigās. Ziemeļu mols nodrošina Liepājas ostas akvatorijas aizsardzību pret vētrām un smilšu sanesumiem. No Ziemeļu mola paveras aizraujošs skats uz Liepājas ostu. Šodien Ziemeļu mols ir iecienīta liepājnieku pastaigu vieta.

Sadalošais mols - Mola garums ir orientējoši 760 m (mērot kartē)
Iekšējais viļņlauzis - viļņlauža garums ir orientējoši 640 m (mērot kartē)

Viļņu lauzējs jeb mols Liepājas ostā (sākta būvēt 1697. gadā) ir jau kopš 1737. gada. 1860. gadā ostai ar ķeizara pavēli tika iecelta sevišķa ostas izbūves komisija inženiera pulkveža Gaidateļa vadībā un ostas izbūvei tika atvēlēti 1 700 000 rubļi - trīs gadu laikā osta bija ievērojami izbūvēta un padziļināta, tajā skaitā mola garums tika pagarināts par 30 asīm un sasniedza 123 pēdas, kā arī tika izbūvēti divi jauni akmeņu moli 400 asu garumā, uzcēla arī bāku. Ostas padziļināšanas darbi turpinājās līdz pat 1886. gadam. No 1890.  līdz 1897. gadam Liepājas osta tiek izbūvēta par vienu no labākajām un lielākajām ostām, pie kuras ieejas (no jūras puses) ir 5 km garš mols.

19.gs. beigās un 20.gs. sākumā Liepājas osta ieņēma trešo vietu Baltijā tūliņ aiz Pēterburgas un Rīgas. Liepāja bija pirmā osta, kurai nācās ciest no I pasaules kara radītajiem apstākļiem - 1915. gadā pēc vairrākkārtīgas apšaudes to ieņēma vācu karaspēks. 1919. gadā, kad Rīgu ieņēma lielinieki (3. janvārī), uz Liepāju ar kuģi "Saratov" pārcēlās un 6 mēnešus uzturējās Latvijas pagaidu valdība ar K. Ulmani priekšgalā. Pēc I pasaules kara ostas apgrozīgums sasniedza tikai nelielu daļu no pirmskara apgrozījuma. Saistībā ar 1939. gada 5. oktobrī parakstīto Latvijas bāzu līgumu ar PSRS, Liepājā 1939. gada 23. oktobrī ienāca PSRS karaspēka daļas - Liepājas ostā iebrauca PSRS kara flotes eskadriļa, bet Latvijas kara flotes kuģi bija spiesti kara ostu pamest un doties uz citām Latvijas ostām. II pasaules kara laikā cieta arī Liepājas osta. Tā kā 1967. gadā osta kļuva par PSRS militāro objektu, tā bija noslēgta no ārpasaules un ietilpa aizliegtajā zonā. Darbu turpināja tikai zvejnieku osta, kuru apsaimniekoja zvejnieku kolhozs "Boļševiks" un Okeāna zvejas flotes bāze.

Pēc neatkarības atgūšanas tika plānota PSRS atstātās militārās teritorijas un uz PSRS iekšējiem pasūtījumiem orjentētās ostas pārstrukturēšana. 1997. gadā ar Latvijas saeimas likumu tika izveidota Liepājas speciālā ekonomiskā zona, kas nozīmēja arī ostas modernizēšanu. Tā jau 1997. gadā tika pabeigta Dienvidu mola rekonstrukcija (veicējs "NCC Rasmussen & Schiotz"), kas nodrošināja smalko smilšu neiekļūšanu ostas akvatorijā no Dienvidu puses. Tika plānoti ostas padziļināšanas darbi u. c. projekti..
www.zudusilatvija.lv