Lielā krastkaņepe (Eupatorium cannabinum)
Lielā krastkaņepe - Eupatorium cannabinum L.
Lielā krastkaņepe - angliski: Hemp-agrimony; vāciski: Gemeiner Wasserdost; zviedru: hampflockel; igauņu: harilik vesikanep; lietuviešu: kanapinis kemeras; krievu: посконник коноплевидный
APRAKSTS:
Daudzgadīgs, liels (ga 60-150 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, vienkāršs, zaro ziedkopā, apmatots, brūngani sārts. Lapas pretējas, kāts īss, staraini dalītas 3 līdz 5 lancetiskās plūksnās (ga 5-15 cm, pl 1-2.5 cm), plūksnu mala lielzāģzobaina. Ziedi sīkos kurvīšos stublāja galotnē un zaru galā blīvā vairogveida ziedkopā. Katrs ziedu kurvītis sastāv no 4-6 sārtiem divdzimumu stobrziediem (ga ap 0.6 cm). Auglis - tumšs, cilindrisks un šķautņains sēklenis (ga ap 0.3 cm) ar netīri pelēkbaltu matkausu ("lidmatiņiem") galā. Zied jūlijā, augustā.
IZPLATĪBA:
Eirāzijā un Ziemeļāfrikā izplatīta suga.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
BIOTOPI:
Parasti blīvas, nelielas grupas (retāk lielas audzes) upju krastos, palieņu pļavās, gravās, krūmainās pļavās, meža laucēs un mitros izcirtumos.
www.latvijasdaba.lv
Lielā krastkaņepe (Eupatorium cannabinum) ir daudzgadīgs, 50-150 cm augsts kurvjziežu dzimtas lakstaugs.
| Lielā krastkaņepe | |
| Eupatorium cannabinum (L.) | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Asteru rinda (Asterales) |
| Dzimta | Kurvjziežu dzimta (Asteraceae) |
| Ģints | Krastkaņepes (Eupatorium) |
| Suga | Lielā krastkaņepe (E. cannabinum) |
Bieži sastopams mitrās saulainās gravās, upju krastmalās, grāvjos, mitros krūmājos. Saknenis mezglains, slīps. Stumbrs stāvs, vienkāršs vai ar nedaudziem zariem,ar īsiem, vienkāršiem matiņiem; lapas plātne dziļi staraini dalīta pa lielākai daļai 3-5 lancetiskās, smailās daļās, garums apmēram 15 cm; stumbra augšdaļā lapas nereti veselas, iegareni lancetiskas, lapu mala parupji zāģzobaina. Zied no jūlija līdz septembrim. Kurvīši mazi, ar 4-6 ziediem, parasti daudzi vienkopus blīvās, vairogveida skarās. Vīkala lapas nedaudzas, nevienādas, iegarenas, strupas, ar šauru, plēvainu apmali, kailas vai arī ārējās ar matiņiem, jumstiņveidīgi 2-3 rindās. Kurvīša galotne kaila. Kauss kausmatiņu apmales veidā, kausmatiņi vienkārši, mazliet raupji, vienā rindā. Visi ziedi stobrziedi, divdzimumu, vainags netīri rožains, purpursārts vai brūngani sārts, vai arī gandrīz balts, ar 5 zobiņiem. Putekšņlapas 5. Drīksna divžuburaina, sniedzas tālu ārpus zieda. Auglis - piecšķautņains sēklenis, īsāks nekā kausmatiņi, ar kāpurveida dziedzeriem.
Tautas medicīnā lakstus lieto kā caurejas, vemšanas, diurētisku un sviedrēšanas līdzekli, saaukstēšanās slimību, aknu un žultspūšļa slimību ārstēšanai. Ārīgi lieto strutojošu brūču un augoņu dziedēšanai. Lieto arī homeopātijā. Augs ir indīgs.
lv.wikipedia.org
Tautas medicīnā lielās krastkaņepes lakstus lieto kā caurejas, vemšanas, diurētisku un sviedrējošu līdzekli, arī aknu un žultspūšļa slimību ārstēšanai. Uzlējumu lieto saaukstēšanās slimību ārstēšanai un profilaksei, lai aktivizētu organisma dabiskās aizsargspējas. To lieto arī elpceļu slimību – bronhīta, klepus mazināšanai.
Ārīgi lieto strutojošu brūču un augoņu dziedēšanai. Sasmalcinātu lakstu sildošu kompresi ārīgi liek uz augoņiem, sasitumiem, ādas iekaisumiem un izmanto niezes mazināšanai.
Drogai vāc lakstus ziedēšanas laikā – līdz 25cm garas ziedošu augu galotnītes. Retāk vāc lapas un sakneņus ar saknēm. Sakneņus ar saknēm vāc rudenī (septembris – oktobris) vai pavasarī (aprīlis). Tos dažas dienas vītina istabas temperatūrā, tad žāvē, nepārsniedzot 50°C temperatūru.
Augs ir indīgs, lielās devās var radīt caureju.
www.termorelax.com
