Lielā gaura

Lielā gaura (latīņu: Mergus merganser; angļu: goosander, vācu: Gänsesäger; krievu: большой крохаль) ir Latvijā parasta caurceļotāja un ziemotāja visā teritorijā, kur saglabājas neaizsaluši ūdeņi. Pavasarī migrē agrāk nekā garknābja gaura, tāpēc šeit norādītās migrāciju uzskaites neparāda abu sugu patieso skaita attiecību pie Papes. Lielo gauru skaits kopumā migrācijā noteikti ir ievērojami lielāks. Ligzdo nelielā skaitā – 100 - 150 pāru.
Garums:  58-66 cm, spārnu izpletums: 82-97 cm
ornitofaunistika.com

Gauras, gauru ģints (Mergus) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder jūras pīļu apakšdzimtai (Merginae). Gauras bieži sauc par nirpīlēm, jo barojas pilnībā ienirstot zem ūdens, tomēr to anatomiskā uzbūve ir atšķirīga. Gauru ģintī ir 5 sugas. Visas gauru sugas, izņemot Brazīlijas gauru (Mergus octosetaceus), mājo ziemeļu puslodē.

Par gaurām sauc arī mazo gauru (Mergellus albellus) un lielgalvas gauru (Lophodytes cucullatus). Lai gan abas šīs sugas nepieder gauru ģintij, tām bieži tiek lietoti sinonīmie zinātniskie nosaukumi: Mergus albellus un Mergus cucullatus. Lielgalvas gaura ir tuvu radniecīga gauru ģintij, bet mazā gaura ir tuvāk radniecīga gaigalām (Bucephala).

Gauras Latvijā
Latvijā ir sastopamas 2 gauru ģints sugas: lielā gaura (Mergus merganser) un garknābja gaura (Mergus serrator).

Īpašības
Lai arī gauras tiek klasificētas jūras pīļu apakšdzimtā, tās galvenokārt dzīvo upēs, izņemot garknābja gauru (Mergus serrator), kas pamatā uzturas jūrā. Gauru galvenā barība ir zivis. To knābjiem ir robaina mala, lai vieglāk būtu tās satvert.
lv.wikipedia.org