Lielogu dzērvene (Oxycoccus macrocarpus)

Lielogu dzērvene (Vaccinium macrocarpon)

Klasifikācija

Valsts    Augi (Plantae)
Apakšvalsts    Vaskulārie augi (Tracheobionta)
Nodalījums    Sēklaugi (Spermatophyta)
Klase    Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Apakšklase    Dilēniju (Dilleniidae)
Rinda    Viršu rinda (Ericales)
Dzimta    Ēriku dzimta (Ericaceae)
Ģints    Dzērvenes (Vaccinium)
Suga    Lielogu dzērvene (Vaccinium macrocarpon)

Lielogu dzērvene (Vaccinium macrocarpon Aiton; sinonīms Oxycoccus macrocarpus.) ir ēriku dzimtas mūžzaļš augs, kas sastopams purvainās vietās un tiek plaši kultivēts. Pazīstama arī kā Amerikas lielogu dzērvene.
lv.wikipedia.org

Lielogu dzērvene (Oxycoccus macrocarpus) ir mūžzaļš, līdz 20 cm augsts krūms. Vertikālie dzinumi, uz kuriem veidojas ogu raža, ir 8-20 cm gari, horizontālie ložņājošie dzinumi ir līdz 4 mm resni un gada laikā var izaugt līdz divus metrus gari. Lapas ir ādainas, ar gludu malu, nedaudz ieritinājušās, 6-18 mm garas, ar gaišāku apakšpusi. Ziedkopā ir 1-8 nokareni, balti vai gaiši rozā neuzkrītoši ziedi. Tie plaukst jūnijā un jūlijā, atveroties pakāpeniski, tāpēc ziedēšana var ilgt pat 20-25 dienas. Ļoti lielās (1-2,5 cm diametrā) ogas ienākas 70-90 dienas pēc ziedēšanas.

Atšķirībā no citiem mūžzaļajiem ogulājiem Amerikas dzērvenes nav pilnībā salcietīgas, taču augi līdz pat divām nedēļām var izturēt zem ūdens. Daudzviet pasaulē, kur dzērvenes audzē skābās smiltīs, plantācijas ierīkotas tā, lai stādījumus ziemā var applūdināt. Zem ledus kārtas temperatūra ir augstāka nekā gaisā, un augi tiek pasargāti no sala. Latvijā šis paņēmiens neder, jo kūdra pēc uzpludinājuma nolaišanas pārāk lēni atbrīvojas no liekā slapjuma.

ASV izveidots aptuveni 200 Ziemeļamerikas lielogu dzērveņu šķirņu. Pirmie, taču neveiksmīgie mēģinājumi audzēt Latvijā Amerikas dzērvenes notika jau pagājušā gadsimta 20.-30. gados. Zinātniski pētījumi par šo ogu introdukcijas iespējām sākās 20. gs. 70. gados Nacionālajā botāniskajā dārzā. Bioloģijas doktora Alfreda Ripas vadībā tur selekcionētas septiņas lielogu dzērveņu šķirnes: ‘Salaspils Agrā', ‘Salaspils Melnā', ‘Dižbrūklene', ‘Septembra', ‘Kalnciema Agrā', ‘Kalnciema Tumšā' un ‘Kalnciema Ražīgā'.
Pašlaik Latvijā visvairāk audzē ASV šķirnes - agrīnās ‘Early Black', ‘Ben Lear', vidēji agrīnās ‘Vilcox', ‘Franklin', ‘Bergman', vēlīnās ‘Stevens', ‘Howes', ‘Piligrim'.
darzapasaule.lv

Lielogu dzērveņu šķirnes:

„Early Black” – izdalīta 1852. gadā no dzērveņu savvaļas audzes, oriģinators N. Robins (N. Robbins). Agrīna šķirne, ogas nogatavojas septembra pirmajā pusē. Ogas tumši sarkanas, vidējas līdz sīkām (ogu garums līdz 1,1-1,5 cm, diametrs 1,2-1,8 cm, vienas ogas masa – 0,7-1,1 g). Ogu krāsa uzglabājot ir nenoturīga, bet ogas uzglabājas ļoti labi. Ogas forma ir bumbierveida, tās pamats ir smails. Ražotspēja ļoti laba, vidējā ogu raža pa sešpadsmit gadiem 3,09kg/m², stīgas smalkas, vertikālie dzinumi īsi, lapas gaiši zaļas, mazas.

„Black Veil” – 1852. gada izdalīta no dzērveņu savvaļas audzes, oriģinators I. Farlins (Mc Farlin). Šķirne ļoti agrīna, ogas nogatavojas augusta pēdējā dekādē. Ogas lielas, tumši sarkanas, apaļas, ogas galotne plakana. Ogu garums līdz 1,9 cm un diametrs līdz 1,7 cm, vienas ogas masa – 1,3 g. Relatīvā ražošanas spēja laba, vidējā ogu raža pa astoņiem gadiem 2,9 kg/m², stīgas rupjas, vertikālie dzinumi gari, lapas gaiši zaļas, lielas.

„Beckwith” – („Mc Farlin x Early Black”). Ieviesta ražošanā 1950. gadā, oriģinators H. Bergmans (H. Bergman). Vidēji vēlīna šķirne, ogas nogatavojas septembra otrajā pusē. Ogas lielas, iegareni ovālas, tumši sarkanas. Ogām kausiņa gals stūrains. Ogu garums līdz 1,3-1,8 cm, diametrs 1,2-1,6 cm, vienas ogas masa – 0,7-1,4 g. Ražotspēja laba, vidējā ogu raža pa sešpadsmit gadiem 2,76 kg/m², stīgas rupjas, vertikālie dzinumi gari, lapas gaiši zaļas, lielas.

„Franklin” – („Early Black x Howes”). Ieviesta ražošanā 1961. gadā. Vidēji vēlīna šķirne, ogas nogatavojas septembra otrajā pusē. Ogas tumši sarkanas, gandrīz apaļas, vidējas (garums 1,4-2,0 cm, diametrs 1,3-1,6cm, vienas ogas masa 0,7-1,4 g). Ogas ļoti labi uzglabājas svaigā veidā. Ražotspēja laba, vidējā ogu raža pa sešpadsmit gadiem 2,69kg/m². Stīgas rupjas, vertikālie dzinumi ļoti spēcīgi. Lapas tumši zaļas.

„Crowley” – („Mc Farlin x Prolific”). Ieviesta ražošanā 1970. gadā, oriģinators D. Krovlejs (D. Crowley). Vidēji agrīna šķirne, ogas nogatavojas septembra pirmajā pusē. Ogas tumši sarkanas, ieapaļas, lielas (garums 1,2-1,6 cm, diametrs 1,4-1,6 cm, vienas ogas masa 1,4-1,5 g). Ogas kausiņa gals plakans, rievots, ogas kātiņabedrīte sekla, maza. Ogas ir ar augstu pigmentu saturu un zemu miecvielu saturu, tādēļ tās ir ļoti piemērotas pārstrādei. Ražotspēja ļoti laba, vidējā ogu raža pa sešiem gadiem 3,25kg/m². Stīgas vidēji rupjas, vertikālie dzinumi īsi. Lapas vidējas, tumši zaļas.

„Howes” – izdalīta 1843. gadā no dzērveņu savvaļas audzes, oriģinators E. Hoves (E. Howes). Šķirne vēlīna, ogas nogatavojas oktobra sākumā. Ogas iegareni ovālas, tumši sarkanas, vidēji lielas (garums 1,3-1,7 cm, diametrs 1,2-1,7 cm, vienas ogas masa – 0,7-1,2 g). Ogas ir ar augstu pektīna saturu, tās ir izturīgas pret salu un ar izcilu uzglabāšanas kvalitāti. Ražotspēja laba, vidējā ogu raža pa sešpadsmit gadiem 2,65 kg/m². Stīgas rupjas ar daudziem vidēji gariem vertikāliem dzinumiem. Lapas tumši zaļas, lielas.

„Bergman” – („Early Black x Searles”). Ieviesta ražošanā 1961. gadā. Agrīna šķirne, ogas nogatavojas septembra pirmaja pusē. Ogas tumši sarkanas, apaļas līdz ovālam, vidēji lielas (garums 1,6-1,8 cm, diametrs 1,35-1,7 cm, vienas ogas masa 0,9-1,4 g). Ogas ļoti labi uzglabājas svaigā veidā. Stīgas rupjas un daudz, vertikālie diznumi vidēji spēcīgi.

„Stevens” – („Mc Farlin x Potters”). Ieviesta ražošanā 1950. gadā, oriģinators H. Bains (H. Bain). Ogas sarkanas, apaļas līdz ovālām, lielas (garums 1,6-2,08 cm, diametrs 1,24-1,58 cm, vienas ogas masa 1,33-1,70 g). Vidēji agrīna šķirne, ogas nogatavojas septembra otrajā dekādē, ražotspēja izcila, vidējā raža pa sešpadsmit gadiem 3,07 kg/m². Ogas uzglabājas labi, tām laba kvalitāte. Stīgas rupjas un daudz, vertikālie zari gari. Lapas vidēji zaļas, lielas. Intensīvā dzinumu augšana un šķirnes mazprasīgums augsnes ziņā, paver iespējas to audzēt augsnēs ar zemu organisko vielu saturu.

„Pilgrim” („Prolific x Mc Farlin”). Ieviesta ražošanā 1961. gadā. Vidēji agrīna šķirne, ogas nogatavojas septembra otrajā dekādē. Ogas apaļas, purpursarkanas ar zilu sarmojumu, izcili lielas (garums 1,5-2,0 cm, diametrs 1,5-2,0 cm, vienas ogas masa 1,4-1,74 g). Ogas uzglabājas labi. Šķirne ražīga, vidējā ogu raža pa sešpadsmit gadiem – 2,47/m². Stīgas rupjas, vertikālie dzinumi gari. Lapas gaiši zaļas, lielas.

„Wilcox” – („Howes x Searles”). Ieviesta ražošanā 1950. gadā. Vidēji agrīna šķirne, ogas nogatavojas septembra otrajā dekādē. Ogas spilgti sarkanas, ovālas ar smailu kātiņa galu, lielas (garums 1,5-2,0 cm, diametrs 1,22-2,0 cm, vienas ogas masa 0,77-1,40 g). Ogas uzglabājas labi un tās ir ar izcilu kvalitāti. Šķirne ražīga, vidējā ogu raža pa sešpadsmit gadiem – 3,56kg/m². Stīgas rupjas, garas, vertikālie dzinumi blīvi un gari. Lapas tumši zaļas, lielas. Šķirnes „Wilcox” augi attīstās strauji un ātri nosedz dobju virsu un agri ieiet ražošanas periodā.

„Ben Lear” – izdalīta no dzērveņu savvaļas audzes Viskonsīnā 1901. gadā. Sķirne agrīna, ogas nogatavojas septembra pirmajā pusē. Ogas bumbierveida, noapaļotas ar smailu kātiņa galu, tumši sarkanas, lielas līdz vidējām (garums 1,30-2,02 cm, diametrs 1,16-1,74 cm, vienas ogas masa 0,87-1,60 g). Šķirne ražīga, vidējā ogu raža pa sešpadsmit gadiem 2,38 kg/m². Ogas uzglabājot, tās ir ieņēmīgas pret ogu puvēm. Stīgas vidēji rupjas, tās veido vidēji augstus vertikālus dzinumus. Lapas tumši zaļas, vidēji lielas.

„Mc Farlin” – šķirne izdalīta no lielogu dzērveņu savvaļas audzes Masačūsetsas štatā 1874. gadā. Vēlīna šķirne, ogas nogatavojas septembra beigās-oktobra sākumā. Ogas iegareni apaļas, tumši sarkanas, stingras, labas kvalitātes, lielas līdz vidējām (garums 1,44-1,80 cm, diametrs 1,16-1,80 cm, vienas ogas masa 0,68-1,50 g). Ogas sala izturīgas, tās ir ar maigu mīkstumu un smalku aromātu un ar blīvu vaska segumu.Vidējā ogu raža sešpadsmit gadu laikā 1,22kg/m². Stīgas rupjas un daudz, vertikālie dzinumi gari. Lapas lielas, tumši zaļas.

„Searles” – šķirne izdalīta no lielogu dzērveņu audzes Viskonsīnā 1893. gadā. Ogas tumši sarkanas, ieapaļas ar izstieptu kausiņa galu, vidēji lielas (garums 1,7-1,8cm, diametrs 1,4-1,5cm, vienas ogas masa 0,92-1,8g). Vidējā ogu raža sešpadsmit gadu laikā 2,35kg/m². Stīgas vidēji rupjas, vertikālie dzinumi gari. Lapas gaiši zaļas, vidēji lielas. Šķirne vidēji agrīna, ogas nogatavojas septembra otrajā dekādē.

„Kalnciema Tumšā” – šķirne izdalīta NBD 1998. gadā no perspektīvo lielogu dzērveņu formu stādījuma. Šķirne ļoti agrīna, ogas nogatavojas augusta beigās, septembra sākumā. Ogas tumši sarkanas, ieapaļas, ieapaļi koniskas, ogas kausiņa gals plakans, nedaudz rievots, kātiņa gals nosmailots, kātiņa bedrīte sekla, neliela. Ogas vidējas (garums 1,42-1,84cm, diametrs 0,9-1,4cm, vienas ogas masa 0,8-1,36g). Šķirne ražīga, vidējā ogu raža vienpadsmit gadu laikā – 2,43kg/m². Stīgas vidēji rupjas, vertikālie dzinumi īsi, lapas vidējas, zaļas.

„Kalnciema Agrā” – šķirne izdalīta NBD 1998. gadā no perspektīvo lielogu dzērveņu formu 1990. gada stādījuma. Šķirne ļoti agrīna, ogas nogatavojas augusta beigās, septembra sākumā. Ogas tumši sarkanas ieapaļas, līdz ovālam, vidējas (garums 1,36-1,72cm, diametrs 1,2-1,5cm, vienas ogas masa 0,92-1,4g). Šķirne ražīga, vidējā ogu raža pa vienpadsmit gadiem 3,18 kg/m². Stīgas vidēji rupjas, vertikālie dzinumi vidēji gari. Lapas vidējas, spilgti zaļas.

„Kalnciema Ražīgā” – šķirne izdalīta NBD 1998. gadā no perspektīvo lielogu dzērveņu formu 1990. gada stādījuma. Šķirne ļoti agrīna, ogas nogatavojas augusta beigās, septembra sākumā. Ogas tumši sarkanas, ieapaļas, ieapaļi koniskas, vidēji lielas (garums 1,36-1,88cm, diametrs 1,18-1,50cm, vienas ogas masa 0,8-1,3g). Šķirne ražīga, vidējā ogu raža pa vienpadsmit gadiem – 1,93kg/m². Stīgas vidēji rupjas, vertikālie dzinumi īsi. Lapas vidēji lielas, zaļas.

„Septembra” – šķirne izdalīta NBD 1998. gadā no perspektīvo lielogu dzērveņu formu stādījuma. Šķirne ļoti agrīna, ogas nogatavojas augusta beigās – septembra sākumā. Ogas tumši sarkanas, ieapaļas līdz ovālam, vidēji lielas (garums 1,12-1,54cm, diametrs 1,2-1,5cm, vienas ogas masa 0,9-1,2g). Šķirne ražīga, vidējā ogu raža par vienpadsmit gadiem 2,31kg/m². Stīgas vidēji rupjas, vertikālie dzinumi vidēji gari. Lapas vidēji lielas, zaļas.

„Salaspils Melnās” – šķirne izdalīta 1996. gadā no lielogu dzērvenes „Franklin x brūklene” 1987. gadā iegūtajiem hibrīdiem. Šķirne agrīna, ogas nogatavojas septembra sākumā. Ogas tumši sarkanas, ieapaļas, vidēji lielas (garums 1,4-1,8cm, diametrs 1,3-1,5cm, vienas ogas masa 1,2-1,4g). Šķirne ražīga, vidējā ogu raža pa sešiem gadiem 2,77kg/m². Stīgas vidēji rupjas, vertikālie dzinumi vidēji augsti. Lapas vidēji lielas, spilgti zaļas.

„Salaspils Agrās” – šķirne izdalīta 1996. gadā NBD no lielogu dzērveņu „Franklin x brūklene” 1987. gadā iegūtajiem hibrīdiem. Šķirne agrīna, ogas nogatavojas septembra sākumā. Ogas tumši sarkanas, ieapaļas, lielas (garums 1,5-1,8cm, diametrs 1,4-1,8cm, vienas ogas masa 1,2-2,0g). Šķirne ražīga, vidējā ogu raža pa sešiem gadiem 3,65kg/m². Stīgas vidēji rupjas, vertikālie dzinumi īsi. Lapas vidējas, spilgti zaļas.

„Dižbrūklene” – šķirne izdalīta 1997. gadā NBD no lielogu dzērveņu „Franclin x brūklene” 1990. gadā iegūtajām hibrīdajām sēklām, kuras 1991. gadā pirms sējas ievietoja 0,5% kolhicīna šķīdumā. Šķirne agrīna, ogas nogatavojas septembra sākumā. Ogas tumši sarkanas, ieapaļas, izcili lielas, garums 1,8-2,2cm, diametrs 1,4-2,0cm, vienas ogas masa 1,7-2,4g). Šķirne ražīga, vidējā ogu raža pa sešiem gadiem 2,81kg/m². Stīgas rupjas, vertikālie dzinumi vidēji augsti. Lapas vidēji lielas, spilgti zaļas.

„Tīna” – šķirne izdalīta 2006. gadā NBD no lielogu dzērveņu „Franklin x brūklene” no 1989. gada iegūtajām hibrīdajām sēklām, kuras 1990. gadā pirms sējas apstrādāja ar 0,5% kolhicīna šķīdumu. Šķirne agrīna, ogas nogatavojas septembra pirmajā pusē. Ogas ieapaļas, tumši sarkanas, izcili lielas (garums 1,6-1,8cm, diametrs 1,3-1,6cm, vienas ogas masa 1,4-2,2g). Šķirne ražīga, vidējā raža pa sešiem gadiem 4,53kg/m². Stīgas raupjas, vertikālie dzinumi vidēji augsti. Lapas vidējas, spilgti zaļas.
www.superoga.lv