Lielbātas avots

Lielbātas dabīgais dzidravots ir lielākais Latvijā un viens no retajiem dzidravotiem Ziemeļeiropā, kas zemes virspusē no tās dzīlēm iznes bioloģiski aktīvu un pareizi strukturētu ūdeni. Avots ar vienmērīgi spēcīgu plūsmu plūst gan vasarā, gan ziemā; arī avota ūdens temperatūra neatkarīgi no diennakts laika vai gadalaika ir nemainīga – aptuveni +6 grādi.

Lielbātas avots savu tecējumu uzsāk rietumos un, virzoties uz austrumiem, plūst pretī saulei, enerģijai un jaunai dienai.

Bāta – Vaiņodes ciema daļa un avota atrašanās vieta – vēstures liecībās pirmo reizi minēta 1253. gadā Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas līgumā par Kurzemes sadalīšanu. Kopš 1822. gada netālu no avota slejas vēsturiskā Vaiņodes jeb Lielbātas muiža, ko uzcēla baronu Ostenzakenu (fon der Osten-Sacken) dzimta. Bāta muižas celtniecībai netika izvēlēta nejauši – Oztenzakenu dzimta to izvēlējās dabiski tīrās un dziednieciskās vides un ievērojamā dzidravota dēļ, kas atradās muižas tuvumā.

Līdzās Lielbātas avotam izveidoti divi mākslīgi ūdenskritumi; viens no tiem ierindojas starp Latvijas augstākajiem mākslīgi veidotajiem ūdenskritumiem – tā augstums sasniedz 4,2 metrus. Ūdenskritumi ir īpaši ar to, ka augstākajā ūdens plūst no blakus esošajiem dīķiem, kuros ūdens temperatūra atkarībā no gadalaika ir mainīga, savukārt zemākais ūdenskritums plūst tieši no avota un ūdens temperatūra tajā ir tikai dažus grādus virs nulles. Ziemā sala laikā ūdenskritumi izskatās īpaši iespaidīgi, ūdens šļakatām pārvēršoties ledus mākslas darbos.

Lielbātas avots ir brīvi pieejams, un katram apmeklētājam ir iespēja nogaršot spirdzinošo avota ūdeni – ūdens ņemšanas vieta ir pie avota izteces akmens.
www.lielbata.lv

http://www.lielbata.lv/lielbatas-avots/vesture/