Liedags

   Pirmais sauszemes biotops jūras krastā ir pludmale jeb liedags. Pludmale ir tā šaurā sauszemes daļa, ko apskalo arī viļņi. Tā sākas no minimālās jūras ūdeņu robežas un plešas līdz maksimālajai robežai (vētru laikā). Pludmali visu laiku ietekmē viļņi, vējš un piekrastes straumes.
   Pludmales platums svārstās – šaurākajās vietās no 5 - 10 līdz 25 m, platākajās 30 - 50 līdz 80 - 100, vietām sasniedzot 150 - 200 un vairāk metru platumu. Pludmales varbūt dažādas atkarībā no tā, kāda materiāla un cik stāvs ir jūras krasts. Izšķir smilšainas pludmales, grantainas un oļainas pludmales un akmeņainas pludmales.
   Pludmali veido dažādi saneši, piemēram, smiltis, grants, oļi un citi. Sanešiem varbūt arī bioloģiska izcelsme, piemēram, ja sanešus veido gliemežnīcas. Pludmale aizsargā krasta līniju no viļņu ārdošās darbības. Tas ir viens no iemesliem, kā dēļ veido mākslīgās pludmales. Nereti pludmalēs veidojas derīgo izrakteņu kliedņi (iežu vai minerālu sīku atlūzu sakopojumi).
   Pludmales tiek ierīkotas arī upju un ezeru krastos. Pludmalēs bieži atpūšas cilvēki vasarā. Tāpēc tajās tiek ierīkotas glābšanas stacijas, labierīcības un citas nepieciešamas lietas. Nereti iecienītu pludmaļu tuvumā tiek celtas viesnīcas un kūrorti. Latvijas lielākā kūrortpilsēta Jūrmala ir veidojusies gar Rīgas jūras līča pludmali. Pludmales, kurās nav iepriekšminēto lietu, sauc par savvaļas pludmalēm.

lv.wikipedia.org; http://latvijas.daba.lv/