Lestenes luterāņu baznīca

Lestenes luterāņu baznīca atrodas Tukuma novada Lestenes pagasta centrā Lestenē, blakus Lestenes Brāļu kapiem. Tajā par mācītāju strādāja viens no pirmajiem latviešu etnogrāfiem un vēstures pētniekiem Kārlis Frīdrihs Vatsons (1777 – 1826).

Vēsture
1670. gadā G. Firkss Lestenē uzcēla mūra baznīcu, līdz ar šīs baznīcas uzcelšanu izveidojās Lestenes draudze. Lestenes baznīcas interjers bija vienots māksliniecisks ansamblis – izcili baroka kokgriezumi, kurus Kurzemes hercoga Ventspils kuģubūvētavas koktēlniecības darbnīcā bija veidojis N. Sēfrenss (jaunākais) 1704.–1709. gadā. Pirmās ērģeles 1708. gadā dāvināja K. Firkss, 1740. gadā izliets baznīcas zvans. 1747. gadā baznīcas tornī iespēra zibens un tas nodega, bet drīz pēc tam tika atjaunots. 1873. gadā baznīca saņēma jaunas ērģeles.

Pirms Otrā pasaules kara uzskatīja, ka Lestenes baznīcai ir viens no greznākajiem baroka interjeriem Latvijā. Kurzemes cietokšņa kauju laikā baznīcu nopostīja, vēl šodien tās fasādē saskatāmas kara laika lādiņu atstātās pēdas. Latvijas PSR laikā tajā ierīkoja graudu kalti, 1962. gadā draudze bija spiesta darbu pārtraukt.

Lestenes draudze savu darbību atjaunoja 1999. gadā. Mūsdienās baznīca pamazām tiek atjaunota.
lv.wikipedia.org

Lestene, Lestenes pagasts,Tukuma novads

(+371) 29299064
lestenesdraudze@inbox.lv
www.lestenesbaznica.lv

Lestenes luterāņu baznīca, kaut arī nepieder pie senākajiem Kurzemes dievnamiem, savā 300 gadu ilgajā pastāvēšanas laikā iemantojusi izcila arhitektūras un dekoratīvās mākslas pieminekļa slavu.

1703. gadā Lestenes baznīca jau minēta kā jaunuzcelta, taču segta vēl ar salmu jumtu. Lestenes baznīca būvēta ļoti vienkāršas formas ar gludi apmestām sienām zem stāvā krāniņu jumta un masīvu, kvadrātisku torni rietumu galā. No citiem Kurzemes lauku dievnamiem tā atšķiras ar visai iespaidīgiem izmēriem un lielajiem, gotiski spraišļotajiem logiem. Celtnes dominante bija tās torņa smaile, kas, ja tic teikām, sava augstuma dēļ spējusi maldināt pat jūrasbraucējus.

Pretstatā baznīcas skarbajai ārienei, tās interjers bija pārsteidzoši grezns. Baznīcas interjers Latvijas mākslas vēsturē iegājis kā izcilākais baroka laikmeta kokgriezumu ansamblis, kura autors bijis Ventspils koktēlnieks Nikolajs Sefrenss Jaunākais. Baznīcas iekārtas unikalitāte izpaudās ne vien kokgriezumu kvalitātē, bet īpaši tajā apstāklī, ka visi iekārtas priekšmeti izgatavoti vienlaikus ar celtnes iekštelpas apdari. Salīdzinot ar citām Latvijas baznīcām, kuru iekārtas komplektētas galvenokārt pakāpeniski atsevišķu dāvinājumu ceļā, šī ir viena no nedaudzajām, kas veidota jau kā stilistiski vienots, nobeigts ansamblis.

Par traģisku pagrieziena brīdi baznīcas vēsturē kļuva 1945. gads, kad izdega dievnama tornis un artilērijas apšaudē ievērojami tika bojātas pārējās celtnes daļas. 1961. gadā Lestenes draudzei aizliedza turpmāk noturēt dievkalpojumus. Pamestajā celtnē sākās nesodīta iekārtas izdemolēšana un izvazāšana, bet vēlāk tajā tika iebūvēta kalte un klēts. Neatgriezeniski sapostītā iekārta savukārt tika demontēta un pārvesta uz Tukuma, vēlāk Rundāles pils muzeju. Baznīca kā vienots kultūrvēstures un mākslas ansamblis beidza pastāvēt.

No 2011. gada uzsākta aktīva baznīcas atjaunošana. Pamazām tās iekārtojums atgūst savu agrāko izskatu, un pēc gadiem no sajūsmas par ieraudzīto te atkal varēs dzirdēt slaveno teicienu "Ak, svētā Lestene".
www.visittukums.lv