Leprozorija luterāņu baznīca

Nelielā leprozorija baznīca (celta 1936. – 1938. gadā, arhitekts Jūlijs Biķis) padara slimnīcas apbūvi par unikālu būvju kompleksu mūsdienu Eiropas dziednīcu vidū.

Baznīca celta tradicionālās, taču samazinātās formās neoklasicisma stilā. Tā ir kā garīguma akcents visā leprozija ēku grupā, un šo izjūtu radījuši arhitektoniski paņēmieni. Žaņa Sūniņa altārglezna «Kristus dziedina slimos» (1938) gan sižetiski, gan stilistiski iekļaujas šai vietā un ansamblī.

Baznīcā iekārtots muzejs, kas ir mācību bāze medicīnas studentiem. Uzmanību saista spitālīgo seju vaska mulāžas, kas daiļrunīgāk par vārdiem raksturo šo cilvēku šausmīgo likteni un slimības izraisītās kroplības. Baznīcā atrodas Baltijā vienīgais balta marmora autopsijas galds, kur sākas lepras slimnieku ceļš uz tuvējo kapsētu.

Zvanu baznīcai 1938. gadā dāvināja Liepājas drāšu fabrika. Uz tā ir uzraksts «Jēzus, mīļais Kungs, apžēlojies par mums!».

Talsu leprozorijs tika dibināts 1896. gadā. 2007. gadā slimnīca tika reorganizēta un pievienota Latvijas Infektoloģijas centram. Vienā no bijušā leprozorija galvenajām ēkām šobrīd darbojas Latvijas Sarkanā Krusta sociālās aprūpes centrs «Stūrīši».