Leduskritums

Lai priecātos par krāšņiem leduskritumiem, jāzina, ka tiem vajag īstu salu un sniegu, turklāt – jo vairāk un ilgāk, jo labāk. Un vēl – leduskritumi veidojas tikai tur, kur ir klinšu kraujas, pār kurām notek avotu vai strautu ūdeņi. Lieliski leduskritumi mēdz izveidoties arī uz ūdenskritumiem, bet ne vienmēr un ne visur. Bieži vien ūdenskritums ziemas salā apaug ar ledu un izveidojas leduskritums. Tomēr ne vienmēr. Latvijas lielajiem ūdenskritumiem, piemēram, Ventas un Abavas rumbai, leduskritumu veidošanās bieži vien nenotiek, jo ziemā tiem ir palielināts ūdens caurplūdums, kas ir tik straujš, ka nekādi interesanti ledus veidojumi nepaspēj izveidoties. Ja upe aizsalst, izveidojas ledus, bet, kad sākas pali, viss ātri brūk un jūk, – atkal nekādu īpaši interesantu ledus veidojumu nav.

Daudz vairāk iespēju izveidoties skaistiem leduskritumiem ir uz sezonāliem ūdenskritumiem – tādiem, kas īsti aktīvi un skaisti ir tikai liela ūdens caurplūduma laikā (palos, stipru lietavu laikā), bet vasaras sausumā parasti izsīkst. Arī ziemā ūdens caurplūdums sezonālos ūdenskritumos ir neliels, un tas nāk tikai par labu leduskritumu veidošanās procesos. Neliels ūdens daudzums un stiprs sals – un jau veidojas pirmās lāstekas. Šādu sezonālu ūdenskritumu Latvijā ir diezgan daudz un lielai daļai ziemas aukstākajos mēnešos izveidojas arī lieliski leduskritumi.

Leduskritumi nereti veidojas arī uz avotu ūdenskritumiem. Daudzviet pār devona iežu klintīm tek un no lielāka vai mazāka augstuma krīt dažāda lieluma avoti. Spēcīga sala laikā arī tie sasalst un veido skaistus ledus veidojumus. Izcils piemērs ir Raunas Staburags Cēsu rajonā, kas stiprā salā, vēlams bez sniega, mēdz pārveidoties īstā ledus pilī.
(Andris Grīnbergs)

www.videsvestis.lv