Lazdonas luterāņu baznīca

Lazdonas luterāņu baznīca
Madonas Evaņģēliski luteriskā draudze
Adrese: O.Kalpaka iela 21, Madona, Madonas novads, LV-4801
www.madonas.lelb.lv

Dievkalpojumi: svētdienās 12:00; ceturtdienās 19:00

Draudzes priekšniece Ērika Pomere
+371 25604071
erika.pomere@inbox.lv

Tagadējā Lazdonas luterāņu baznīca celta no 1802. līdz 1805. gadam, iesvētīta 1806. ga­dā. Tā ir vecākā nepārbūvētā celtne Madonas pilsētas teritorijā. 1873. gadā baznīcā veikts kapitālremonts. No 1877. līdz 1878. ga­dam ap baznīcu uzcēla valni un Rīgā pie Riharda Poles izgatavoja dzelzs vārtus. 1906. gadā pārkrāsoja baznīcas iekšpusi un ārpusi. 1926. gadā tika renovēta baznīcas ārpuse, pārkrauts dakstiņu jumts, salabots un nokrāsots tornis, logi, durvis. 1929. gadā iekšdarbus veica Mākslas akadēmijas audzēknis Andrejs Punka no Madonas, piedaloties profesoram Jānim Kugam. No 1993. līdz 1994. gadam veikti baznīcas atjaunošanas darbi.
www.zudusilatvija.lv

Lazdonas baznīcu vēsture sniedzas krietni tālākā pagātnē. Patstāvīga Lazdonas evaņģēliski luteriskā draudze tika nodibināta 1731. gadā. Pirms tam tā piederēja pie Ļaudonas evaņģēliski luteriskās draudzes, kam bija trīs baznīcas - Ļaudonā, Lubānā un Lazdonā.

Pirmo dievnamu Lazdonā uzcēla pēc 1668. gada baznīcas vizitācijas, kad Lazdonas muižas īpašniekam Otto Gerhardam Klēbekam bija uzdots savā muižā uzcelt lūgšanu namu. Tas atradās tagadējā Praulienas pagasta teritorijā netālu no Viļvānu ezera un Mušķu mājām, uzkalniņā, ko atpazīst pēc nosaukuma Baznīcas kalns.

Otro baznīcu no priežu baļķiem uzcēla 1699. gadā, krustveida būve atradās netālu no pirmās baznīcas vietas.

Trešo koka baznīcu Lazdonā iesvētīja 1736. gadā, un tā atradās tagadējās baznīcas ziemeļu pusē. Jau 1775. gada baznīcas vizitācijā ieteica Lazdonā celt jaunu - mūra baznīcu, ko gan izdarīja tikai pēc nepilniem trīsdesmit gadiem. 

Tagadējā baznīca celta 1802. -1805. gadā, iesvētīta 1806. ga­dā. Tā ir vecākā nepārbūvētā celtne Madonas pilsētas teritorijā.

Baznīcas tapšanas gaitā visi smagie materiālu piegādes un celšanas darbi gūlās uz vietējo zemnieku pleciem. Ķieģeļus celtniecībai veda no Lazdonas Lejas Sikšņiem un citiem apkār­tējiem ķieģeļu cepļiem, kokmateriālus - no Kalsnavas Āpēnu sila. Baznīcai nepieciešamos kalumus, arī krustu un vēja rādītāju gatavoja Praulienas kalējs.

1873. gadā baznīcā veica kapitālremontu. 1877. -1878. ga­dā ap baznīcu uzcēla valni un Rīgā pie Riharda Poles izgatavoja dzelzs vārtus. 1906. gadā pārkrāsoja baznīcas iekšpusi un ārpusi.

1926. gadā tika renovēta baznīcas ārpuse, pārkrauts dakstiņu jumts, salabots un nokrāsots tornis, logi, durvis. Šos un vēl citus darbus veica Madonas būvuzņēmēja Jēkaba Trotīša vadībā. 1929. gadā iekšdarbus veica Mākslas akadēmijas audzēknis Andrejs Punka no Madonas, piedaloties profesoram Jānim Kugam.

1993. - 1994. gadā laboja baznīcas jumta konstrukcijas, kārniņu segumu nomainīja ar sārtu šīferi, torni apjūma ar cinkoto skārdu, kā arī veica citus darbus.
madonas.lelb.lv