Lauka magone (Papaver dubium)
Magoņu dzimtā Latvijā ietilpst lakstaugi ar vienkāršām lapām. Ziedi kārtni, divdzimumu, pa vienam, ķekaros, čemuros vai skarās.
No magoņu dzimtas ir izdalīta matuzāļu dzimta
No magonēm (Papaver) tīrumos, dārzos, ceļmalās, galvenokārt kā nezāles sastopamas sarainā magone (Papaver argemone), lauku magone (Papaver dubium) un zīda magone (Papaver rhoeas). Šīs sugas viegli atšķiramas pēc augļiem: sarainai magonei pogaļa ir vālesveidīga, ar sariņiem, lauku magonei iegareni vālesveidīga, gluda, bet zīda magonei pogaļa otrādi olveidīga līdz gandrīz lodveidīgai.
Lauka magone (Papaver dubium) ir viengadīgs, vidēja lieluma (ga 20-80 cm) magoņu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, zarains, tāpat kā lapas un ziedu kāts klāts ar skarbiem matiņiem, satur baltu piensulu. Lapas divkārt plūksnainas (apakšējās) vai plūksnaini dalītas (augšējās), garākas nekā platas (ga 5-15 cm, pl 1-5 cm). Apakšējās lapas ar kātu, augšējās sēdošas. Lapas plūksnas lancetiskas vai lineāras, plūksnu mala gluda vai ar dažiem zobiņiem, plūksnas gals ar akotveidīgu smaili. Ziedi lieli (Ø ap 5 cm), pa vienam stublāja un zaru galā. Pirms ziedēšanas zieds nolīcis. Kauslapas zaļas, divas, ziedam plaukstot nobirst. Vainaglapas 4, oranžsarkanas vai sarkanas. Auglis - vālesveida pogaļa (ga ap 2 cm). Pogaļa kaila, galā drīksnas disks cieši pieguļ pogaļai, stari 6-9 (reti mazāk (līdz 5) vai vairāk (līdz 11)). Pogaļa maz šķautņaina vai gandrīz gluda. Sēklām nogatavojoties, pogaļa atveras ar caurumiņiem zem drīksnas diska. Zied no jūnija līdz augustam.
Izplatība: Eiropā plaši, vietām arī Ziemeļamerikā un Āzijā izplatīta suga, izplatās kā dārzu un tīrumu nezāle.
Latvijā nereti, bet nevienmērīgi sastopama suga, daudz retāka valsts austrumu un dienvidaustrumu daļā.
Biotopi: Atsevišķi eksemplāri un grupas labības sējumos, sausās atmatās, nezālienēs, grants karjeros, ceļu un dzelzceļu malās.
Īpašas norādes: Līdzīga zīda (P. rhoeas) un sarainajai (P. agremone) magonei. Noteicošā atšķirības pazīme ir pogaļas izskats. No zīda magones atšķirama pēc vālesveida pogaļas ar pogaļai piegulošu drīksnas disku un 6-9 stariem (nevis pogaļa ieapaļi olveida, ar izcilnu drīksnas disku un 8-12 stariem). No sarainās magones atšķirama pēc kailas pogaļas ar piegulošu drīksnas disku (nevis pogaļa sarmataina ar izcilnu drīksnas disku), pogaļa maz šķautņaina vai gandrīz gluda (nevis šķautnes labi norobežotas).
