Lauka gurķis (Cucumis sativus)

Klasifikācija

Valsts   Augi (Plantae)
Nodalījums   Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase              Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda              Ķirbji (Cucurbitales)
Dzimta            Ķirbji (Cucurbitaceae)
Ģints              Gurķi (Cucumis)
Suga              Lauka gurķis (C. sativus)

Lauka gurķis (Cucumis sativus) ir ložņājošs ķirbju dzimtas augs. Iespējams, ka gurķu izcelsmes vieta ir Indijas ziemeļi. Gurķis tiek plaši kultivēts to augļu dēļ. Pasaules daļās, kur klimats ir vēsāks, gurķi tiek audzēti siltumnīcās. Siltākos apvidos tos audzē zem klajas debess. Tas ir trausls viengadīgs augs ar raupju, sukulentu un vīteņojošu stublāju.
lv.wikipedia.org

Pamatā gurķi ir svešapputes augi, tos apputeksnē bites, kamenes, skudras un citi kukaiņi. Selekcijas gaitā tika izveidotas gurķu šķirnes, kurām ir tikai sievišķie ziedi (apputeksnējami vai pašauglīgi). Pēdējie veido partenokarpus augļus, bez apputeksnēšanas.
Izšķir vairākas pamata šķirņu grupas:
partenokarpas šķirnes ar gludiem augļiem (tā sauktas siltumnīcu šķirnes);
partenokarpas šķirnes ar kārpainu augļa virsmu;
   - tā var būt klāta ar sīkām karpiņām;
   - tā var būt klāta ar rupjām karpiņām;
bišu apputeksnējamas šķirnes (šodien to lielākā daļa pieder pārsvarā sievišķā ziedēšanas tipam);
   - sīkkārpainas
   - rupjkārpainas.

Uz karpiņu galiem ir izvietoti dzelksnīši, to krāsa var būt melna, pelēka vai balta. Šķirnēm ar melniem dzelksnīšiem augļi mēdz strauji dzeltēt, savukārt „blondīni nenosirmo”.
Pēc augļa garuma izšķir garaugļu gurķu šķirnes, kuru augļi ir garāki par 30 cm, īsaugļu gurķu šķirnes, kuru augļu garums nepārsniedz 12-14 cm un vidēji garas šķirnes ar augļa garumu 16-20 cm.
Vecāko gurķu šķirņu augļi nelabvēlīgos augšanas apstākļos mēdz veidot glikozīdu – kukurbitacīnu, kas piešķir tiem rūgto garšu. Pēdējos 20 gados veidotās hibrīdās gurķu šķirnes kukurbitacīnu nemaz neveido un to augļi nevar būt rūgti.

Kā visiem dārzeņiem, arī gurķiem ir hibrīdās un brīvās apputes šķirnes. Visas gurķu šķirnes labāk jutās siltumnīcā nekā uz lauka, tomēr vairākas šķirnes ir piemērotas audzēšanai atklātā laukā.
Pēc ražas izmantošanas veida izšķir salātu (ar garākiem, gludiem augļiem) un konservu (īsāki augļi ar sīkām vai rupjām karpiņām) gurķu šķirnes.
darzabagatiba.lv

Gurķi palīdz notievēt, jo satur pavisam maz kalorijas. Gurķi satur pavisam niecīgu daudzumu vitamīnu. Ja vēlaties ieturēt gurķu diētu, papildus ieteicams izvēlēties ar vitamīniem bagātākus augļus vai dārzeņus. Gurķu ēdieni ir ļoti iecienīti visā pasaulē.

Gurķi ir veselīgs dārzenis jo tie palīdz izārstēt: kaulu deformācijas, reimatismu, aterosklerozi, locītavu iekaisumus. Gurķi regulē vielmaiņu, stiprina nervu sistēmu, attīra asinis.

Gurķi arī uzlabo sejas ādas krāsu un atjauno ķermeņa šūnas. Gurķi ieguvuši ļoti plašu pielietojumu. Tos lieto gan pārtikā, gan medicīnā, gan kosmetoloģijā.

100 g gurķi satur:

13 kalorijas
97 % ūdens
3 % šķiedrvielas
40 % kālija
10 % nātrija
7,5 % kalcija
20 % fosfora
2 % cukura
1 % olbaltumvielas
7 % hlora

Lasīt tālāk

Gurķi