Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga, LV-1010, Latvija

Muzeja darba laiks:
Pirmdienās – slēgts,  Otrdienās – 10.00–18.00, Trešdienās – 10.00–18.00, Ceturtdienās – 10.00–18.00, Piektdienās – 10.00–20.00, Sestdienās – 10.00–17.00, Svētdienās – 10.00 – 17.00.

Muzeja kontaktinformācija:
(+371) 67 324 461
ekskursijas@lnmm.lv
www.lnmm.lv

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ir lielākais mākslas muzejs Latvijā, kurā glabājas vairāk nekā 52 000 Latvijas, Baltijas un Krievijas gleznotāju un tēlnieku mākslas darbu. Muzeju apmeklē aptuveni 100 000 apmeklētāju gadā.

2018. gadā muzejs saņēma Izcilības balvu kultūrā par Baltijas simbolisma izstādes panākumiem Parīzes Orsē muzejā.

Struktūra
Muzeja galvenā ēka atrodas Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1. Tā celta no 1903. līdz 1905. gadam un ir ievērojama historisma stila celtne. Ēku projektējis Vilhelms Neimanis, viņš bija arī muzeja pirmais direktors no 1905. līdz 1919. gadam. Ēka ir viena no pēdējām Rīgā būvētajām eklektisma celtnēm, tā veidota barokālās formās, apdarē izmantojot apmetumu, smilšakmeni un granītu. Interjera apdarē vērojamas jūgendstila iezīmes.

Muzejam ir arī izstāžu zāle "Arsenāls" Torņa ielā 1. 2008. gadā LNMM tika atvērta jauna filiāle Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs Elizabetes ielā 57a – 26 , bet 2010. gadā LNMM pievienoja Mākslas muzeju RĪGAS BIRŽA Doma laukumā 6, un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju (DMDM) Skārņu ielā 10/20.

Vēsture
1869. gads uzskatāms par muzeja dibināšanas gadu – tad tika atklāta Pilsētas gleznu galerija. 1905. gadā to pārdēvēja par Rīgas Pilsētas mākslas muzeju, 1940. gadā – par LPSR Padomju mākslas muzeju, 1945. gadā – par LPSR Valsts latviešu un krievu mākslas muzeju, 1964. – par LPSR Mākslas muzeju. 1987. gadā muzejs ieguva nosaukumu Valsts mākslas muzejs, bet 1995. gadā – Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Sākotnēji muzejā glabājās galvenokārt ārzemju mākslinieku darbi no vairākām privātkolekcijām. Latviešu autoru darbu kolekcionēšanu veicināja Vilhelms Purvītis – muzeja direktors no 1919. līdz 1940. gadam.

Kolekcijas
Priekšstats par senāko mūsu zemes mākslas posmu tiek veidots ar vietējo vācbaltu gleznotāju Johana Heinriha Baumaņa, Johana Lēberehta Eginka, Aleksandra Heibela u. c. darbiem.

Latviešu glezniecības kolekcija (18. gs. beigas–20. gs. pirmā puse) ietver vairāk kā 300 autoru 3300 darbus. Tas dod ieskatu Latvijas profesionālās mākslas attīstībā, kuras pirmsākumi ir Kārļa Hūna, Kārļa Pētersona, Jūlija Federa daiļradē, pirmā latviešu mākslinieku pulcīņa "Rūķis" un tās veidotāja Ādama Alkšņa darbībā. Muzejam pieder vislielākā akadēmiķa J.Federa darbu kolekcija -- ap 300 zīmējumu, gleznu un skiču.

Muzeja krājumā ir lielas nacionālās mākslas klasiķu – Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera – gleznu kolekcijas. Labi pārstāvēti Voldemārs Matvejs, Jēkabs Kazaks, Jāzeps Grosvalds, Konrāds Ubāns, Valdemārs Tone, Jānis Liepiņš, Leo Svemps, Niklāvs Strunke, Ludolfs Liberts, Jānis Tīdemanis, Eduards Kalniņš, Kārlis Miesnieks, Jānis Roberts Tillbergs u. c.

Mūsdienīgajā kolekcijā apvienoti bijušā Rīgas pilsētas mākslas muzeja un Latvijas Valsts mākslas muzeja kolekcijas, vai abi lielākie starpkaru perioda latviešu mākslas krājumi, ka arī priekšmeti no senākiem vākumiem – Frīdriha Vilhelma Brederlo, Rīgas Mākslas biedrības (Kunstverein), Latviešu mākslas veicināšanas biedrības.

Rekonstrukcija
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka bez kapitālā remonta bija kalpojusi 107 gadus, tāpēc tika pieņemts lēmums par ēkas rekonstrukciju un paplašināšanu ar mērķi radīt mūsdienīgu muzeja infrastruktūru mākslas darbu eksponēšanai un saglabāšanai. 2010. gada 25. maijā tika izsludināts starptautisks metu konkurss, ko rīkoja Rīgas domes Īpašuma departaments. Konkursā tika iesniegti 28 pieteikumi. 2010. gada 30. septembrī žūrijas komisija par labāko vienbalsīgi atzina Lietuvas arhitektu biroja “Processoffice” radīto metu ar devīzi «VV 903». 2011. gada 24. janvārī tika parakstīts līgums par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves būvprojekta izstrādi, bet 2012. gada 23. maijā ēkas būvprojekts tika akceptēts Rīgas pilsētas būvvaldē. 2013. gada 22. janvārī parakstīts būvdarbu līgums ar SIA «RE&RE» un līgums ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūru par ERAF struktūrfondu finansējumu projektam. 2013. gada 12. februārī LNMM galveno ēku apmeklētājiem slēdza remontdarbu dēļ, lai veiktu rekonstrukcijas, restaurācijas un paplašināšanas darbus 29,8 miljonu eiro vērtībā, ko finansēja Rīgas dome (16,75 mlj.) un Eiropas Savienība (ERAF fonds, 13,05 mlj.). LNMM rekonstrukcija un restaurācija tika pabeigta 2015. gada 1.decembrī.

Pēc rekonstrukcijas ēkas kopējā platība divkāršojās un sastādīja 8249 kvadrātmetrus, no tiem jaunā pazemes apjoma platība ir 3545 kvadrātmetri. Pēc rekonstrukcijas vēsturiskās ēkas 1. stāvā atrodas muzeja kafejnīca, suvenīru veikals, konferenču zāle un bērnu nodarbību telpa, savukārt 2. un 3. stāvā izvietotas pastāvīgās ekspozīcijas. Pirmo reizi muzeja vēsturē apmeklētājiem ir pieejamas muzeja bēniņu un kupola telpas (platības 598 kvadrātmetri), kur izbūvētas mazās izstāžu zāles un atjaunotas vēsturiskās koka konstrukcijas. Izveidotas arī divas jumta terases. Apakšzemes apjomā izveidota jauna 777 kvadrātmetrus liela izstāžu zāle, mākslas darbu krātuves un tehniskās telpas.

2016. gada 3. novembrī prestižās balvas "Europa Nostra 2017" rīkotāji apstiprināja Rīgas domes Īpašuma departamentam, ka LNMM ēkas rekonstrukcija un restaurācija ir izvirzīta kultūras mantojuma balvas saņemšanai kategorijā "Saglabāšana". "Europa Nostra" kultūras mantojuma balva ir prestižākā kontinentā un tiek piešķirta arhitektūras, rūpniecības mantojumiem, kultūrainavām, vēsturiskiem parkiem un dārziem utt.
lv.wikipedia.org

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir nozīmīgākā profesionālās mākslas krātuve valstī. Pēc vērienīgas rekonstrukcijas muzejs tika atklāts 2016. gada maijā daudz mūsdienīgākā veidolā, taču saglabājot vēsturiskās ēkas majestātiskumu.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja jaunā pastāvīgā ekspozīcija "Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts" pirmo reizi  aptver Latvijas mākslas vēstures kopainu visa 19. un 20. gadsimta garumā. Ekspozīcija atradas muzeja vēsturiskajā ēkā un ir izvietota divos stāvos. Tā ir veidota pēc hronoloģiski stilistiskā principa, secīgi atspoguļojot Latvijas mākslas vēstures vispārējo attīstību un ar raksturīgu darbu kopām un unikāliem meistardarbiem izceļot katra perioda nozīmīgākās, izcilākās parādības un autorus, kā arī inovācijas.

Vislielāko muzeja apmeklētāju interesi un uzmanību saista muzeja atjaunotā un modernizētā vide, kurā var pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku.

Apmeklētājiem ir iespēja bez maksas lejupielādēt mobilo aplikāciju "Mākslas muzejs”, kas kalpos kā interaktīvs gids muzeja apmeklējuma laikā. Aplikācija bez maksas ir pieejama latviešu, krievu un angļu valodā “GooglePlay” un “AppStore”.
www.liveriga.com