Latgaliešu karogs

Latgaliešu karogs – latgaliešu un Latgales iedzīvotāju simbols. Pirmo reizi karogu publiski lietoja Latvijas valsts Latgales reģiona policijas pārvaldes komanda Iekšlietu Ministrijas sporta spēlēs Kandavā 2010. gada 4. un 5. jūnijā.

• Horizontālas trīs svītras attiecībā 2:1:2.
 • Augšējā tumši zilā, vidējā blatā, apakšējā tumši zilā.
 • Karoga vidū uz sarkana vairoga attēlots sudraba grifs ar zelta kroni uz
 galvas un zobenu ķepā.
 • Karogu var izmantuot arī bez vairoga.

Svītru proporcijas latgaliešu karogā ir veidotas sekojot Latvijas valsts, līvu, sēļu un Rēzeknes pilsētas karogu veidošanas tradīcijām. Tādas svītru proporcijas ir raksturīgas jaunveidotajiem karogiem Latvijas valsts teritorijā un simbolizē kopību un vienotību ar pārējiem Latvijas valsts reģioniem un tautībām. (Līdzīgi ir veidoti Skandināvijas valstu karogi, par pamatu ņemot Dānijas valsts karogu).

Karoga krāsa simbolizē senos latgaļus, kas savā goda apģērbā izmantoja tumši zilo krāsu.
Karoga zilā krāsa simbolizē arī Latgales dabu – ezerus, ziedošus rudzu puķu un linu laukus.

Grifs, kā simbols, kas atiecas uz Latgali pastāv no 16. gadsimta. Tas nāk no karavadoņa Jana Karola Hodkeviča dzimtas ģerboņa.

http://www.ltdkarogi.eu/20/?doc=kl&doc1=latgale_flag&lang=1