Lapseņzirneklis (Argiope bruennichi)
Lapseņzirneklis - Argiope bruennichi (Scopoli, 1772)
Lapseņzirneklis - angliski: wasp spider; vāciski: Wespenspinne; zviedru: getingspindel; igauņu: herilasämblik; lietuviešu: paprastasis vapsvavoris; krievu: паук-оса
Apraksts:
Ļoti uzskatāma ir auguma atšķirība starp tēviņiem un mātītēm. Tēviņi 0,6-0,8 cm gari, bet mātītes - ap 2-2,5 cm (līdz 4,5 cm kopā ar kāju garumu). Ķermeņa krāsojums gaišs un spilgts, uz vēdera mugurpuses ar tipisku dzelteni-melni-baltu šķērssvītru zīmējumu, kas atgādina lapsenes krāsojumu. Nereti svītrojuma malās ir arī tumšdzelteni vai oranži nelieli laukumi. Uz ceturtās tumšās joslas ir divi izciļņi, kas labi redzami kā tēviņiem, tā mātītēm. Galvkrūtis klātas ar sudrabainu apmatojumu. Arī garās kājas ar dažāda platuma pamīšus gaišām un tumšām gredzenveida joslām. Mātītes parasti ir manāmi spilgtāk krāsotas nekā tēviņi.
Kā visi riteņzirnekļi, lapseņzirneklis auž ieapaļas formas riteņveida tīklu - parasti garā zālē sausās vietās pļavās, mežmalās, krūmājos. Tīkla centrā ir raksturīgi raupji pavedieni, kas veido labi redzamu, īpatnēju, vairāku z-burta veida zīmējumu un kura nozīme nav pilnīgi noskaidrota; iespējams, tas kalpo laupījuma pievilināšanai. Tīklā iekļuvušos upurus lapseņzirneklis nekavējoties ietin blīvā tīmeklī un paralizē ar indīgu kodienu.
Olu kokoni nelieli, mātīte tos novieto zālē tuvu pie zemes un apsargā.
Izplatība:
Diezgan plaši Eiropā līdz Z-Āfrikai un dažviet Āzijā sastopama, liela riteņzirnekļu dzimtas suga. Latvijā tas ir viens no krāšņākajiem zirnekļiem, tomēr visai reti sastopams. Turklāt šis ir visai nesens ienācējs Latvijas zirnekļu faunā, iespējams, klimata pārmaiņu un areāla paplašināšanās dēļ.
www.latvijasdaba.lv
Lapseņzirneklis (Argiope bruennichi) ir riteņzirnekļu dzimtas suga, kas izplatīta Ziemeļāfrikā, Centrāleiropā, Ziemeļeiropā (arī Latvijā), atsevišķās Āzijas vietās un Azoru salās. Sugas pārstāvjiem uz ķermeņa ir dzelteni-melni-baltu šķērssvītru zīmējums, kas atgādina lapsenes krāsojumu.
Lapseņzirnekļiem pastāv dzimumu dimorfisms — tēviņi ir 4—5 reizes mazāki par mātītēm un to ir vairāk. Līdz ar to lapseņzirnekļu sugā pastāv kanibālisms — pārošanās beigās gandrīz vienmēr mātītes apēd tēviņus.
lv.wikipedia.org
