Lapsenes (Vespidae)
Lapsenes (Vespidae)
Par lapsenēm sauc lielāko daļu plēvspārņu kārtas (Hymenoptera) kukaiņu. Tās ir radniecīgas bitēm un skudrām. Gandrīz ikvienai kaitīgo kukaiņu sugai ir vismaz viena lapseņu suga, kas to medī vai uz kukaiņa parazitē. Tādējādi lapsenes ir vienas no nozīmīgākajiem kukaiņiem citu kukaiņu skaita ierobežošanā. Piemēram, parazītlapsenes tiek plaši izmantotas bioloģiskajā lauksaimniecībā visā pasaulē. Lielākā daļa lapseņu sugu, kuras kopumā ir vairāk kā 75 000, ir parazītlapsenes. Visbiežāk ar olu dējekļa palīdzību saimniekkukaiņa ķermenis tiek caurdurts un olas iedētas tieši ķermenī.
Lapseņu grupas
Vispazīstamākās lapseņu sugas pieder pie dzēlējlapseņu infrakārtas (Aculeata) iežmauglapseņu apakškārtā (Apocryta). Šīm lapseņu sugām olu dējeklis ir attīstījies par indes dzeloni, lai gan liela daļa šo sugu nedzeļ. Dzēlējlapseņu grupai pieder arī bites un skudras. Augļlapseņu apakškārtas (Symphita) sugām nav dzeloņa, un to kāpuri pamatā barojas ar dažādiem augiem. Šo sugu kāpurus savukārt medī vai uz tiem parazitē iežmauglapsenes. Šaurākā izpratnē par lapsenēm sauc lapseņu dzimtas (Vespidae) sugas. Šai dzimtai pieder arī sirseņu ģints (Vespa).
Dzīves veids
Daudzās lapseņu sugas var iedalīt divās grupās atkarībā no to dzīves veida. Tās ir vai nu vientuļnieces, vai sabiedriski kukaiņi. Pieaugusi lapsene vientuļniece dzīvo viena pati, nekontaktējot ar pārējām sugas māsām. Liela daļa no tām arī neveido ligzdas. Turklāt visas lapsenes vientuļnieces ir vairoties spējīgas. Atšķirībā no lapsenēm vientuļniecēm sabiedriskās lapsenes dzīvo kolonijās un būvē ligzdas. Lielākajās kolonijās kopā var dzīvot vairāki tūkstoši lapseņu. Atkarībā no sugas ne visas sabiedriskās lapsenes ir vairoties spējīgas. Ir sugas, kurām līdzīgi kā bitēm, ir lapseņu māte - karaliene, kas vienīgā pārojas ar tēviņu, bet pārējās kolonijā ir sterilas lapsenes mātītes - strādnieces.
Īpašības
Lai arī lapsenes ir ļoti dažādas, vairākas īpašības tām ir kopīgas. Tām ir 2 pāri spārnu, izņēmums ir bezspārnu lapsenes, piemēram, kameņlapsenes (Mutillidae). Lapseņu mātītēm ir olu dējeklis, kas daudzām sugām attīstījies par dzeloni. Lapseņu tēviņiem dzeloņa nav. Lielākajai daļai nav pūku, kā tas ir, piemēram, bitēm. Ja ir, tad pūkas ir retas un neizteiktas, bet ir izņēmumi, piemēram, kameņlapsenes. Gandrīz visas lapsenes dzīvo uz sauszemes, izņemot dažas parazītsugas, kas piemērojušās dzīvei ūdenī.
Barība
Lielākajai daļai lapseņu sugu kāpuri ir gaļēdāji, bet pieaugušie īpatņi barojas tikai ar nektāru. Daudzas sugas ir plēsīgas un medī citus kukaiņus kā barību saviem kāpuriem. Medījums bieži tiek paralizēts ar indi. Dažas sabiedrisko lapseņu sugas ir visēdājas, kas barojas ar gataviem augļiem, nektāru un maitu. Dažas no šim sugām meklē jau mirušus kukaiņus, kurus nes kā barību saviem kāpuriem, piemēram, īssejas lapsenes (Vespula) sugas. Parazītlapseņu sugām kāpura pirmā maltīte ir saimniekkukaiņa ķermenis, kurā tika iedēta ola.
lv.wikipedia.org
Lapsenes (Vespidae)
Lapsenes vairākumam cilvēku ir labi pazīstamas. Tās ir galvenokārt sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo saimēs. No papīram līdzīgas substances, ko iegūst no satrupējušas koksnes, to sakošļājot un samitrinot ar siekalām, lapsenes veido ligzdas (pūžņus). Tās var atrasties koku dobumos, ēkās, kokos, krūmos, zālē, alās un augsnē. Saimi dibina pārziemojusi mātīte, kas dēj olas un izaudzē pirmos pēcnācējus. Vēlāk par ligzdas paplašināšanu, kāpuriem un arī mātīti rūpējas „strādnieki” (jaunās mātītes, kas gadījumā, ja iet bojā ligzdas dibinātāja mātīte, var dēt olas). Pieaugušas lapsenes izmanto gan augu, gan dzīvnieku izcelsmes barību – ēd ziedputekšņus, nektāru, laputu saldos izdalījumus, augļus, dažādas augu daļas, kā arī medī kukaiņus un to kāpurus. Savus kāpurus ligzdā lapsenes baro ar daļēji sakošļātiem vai saplosītiem kukaiņiem, bet tie savukārt laiku pa laikam atrij barības pilieniņus (ligzdā kāpuri novietojušies ar galvu uz leju), kurus nolaiza pieaugušās lapsenes. Šāda barības apmaiņa raksturīga visiem sabiedriskajiem plēvspārņiem. Rudenī no neapaugļotām olām attīstās mātītes un tēviņi, kas pārojas. Iestājoties aukstam laikam, apaugļotās mātītes dodas pārziemot (nevis ligzdā, bet citā slēptuvē), bet pārējie pieaugušie īpatņi apēd ligzdā palikušos kāpurus un kūniņas, un iet bojā. Dažas lapsenes, piemēram, Vespula austriaca, ir parazīti, kas pašas ligzdu neveido, bet olas iedēj citu sugu lapseņu ligzdās.
Latvijā zināmas 12 lapseņu sugas. Lielākā suga (sasniedz 3 cm garumu) ir sirsenis jeb irsis (Vespa crabro). Bet visbiežāk pie mums sastopamas ir Paravespula germanica, kas ligzdas veido pamestās grauzēju alās, kā arī parastā lapsene (P. silvestris), kuras bumbierveidīgās ligzdas var atrast arī ēkās. Izplatīta suga ir arī rudā lapsene (P. rufa).
latvijas.daba.lv
Lapseņu dzimta (Vespidae)
Lapseņu dzimta (Vespidae) ir plaša lapseņu virsdzimtas (Vespoidea) dzimta, kas pieder iežmauglapseņu apakškārtai (Apocrita). Šajā dzimtā ir gandrīz 5000 lapseņu un sirseņu sugu, kas iedalītas 6 apakšdzimtās. Tās ir sastopamas visos kontinentos, izņemot Antarktīdu.
Dzīves veids
Dzimtas sugas ir gan sabiedriski kukaiņi, gan vientuļnieki. Sabiedrisko lapseņu kolonijā dzīvo vairoties spējīga lapseņu karaliene, tēviņi un sterilas mātītes - strādnieces. Mērenajā joslā lapseņu kolonijas mūžs ir tikai 1 gada siltā sezona. Lapsenes mirst, iestājoties ziemai. Jaunās karalienes un tēviņi tiek izaudzināti vasaras beigās. Pēc sapārošanās karalienes noslēpjas šaurās spraugās un iemieg ziemas miegā. Lielākā daļa sugu ligzdu būvē no dubļiem, bet papīrlapsenes (Polistinae) un lapseņu apakšdzimtas (Vespinae) sugas lieto augu šķiedras, tās sakošļājot un izveidojot papīram līdzīgu masu. Daudzas sugas ir augu apputeksnētājas.
Papīrlapseņu un lapseņu apakšdzimtas sugas ir sabiedriskas, toties palapsenes (Eumeninae), tuksneša lapsenes (Euparagiinae) un nektārlapsenes (Masarinae) ir vientuļnieces. Jaungvinejas lapseņu apakšdzimtas (Stenogastrinae) sugas ir gan vientuļnieces, gan sabiedriskas. Papīrlapsenes un lapseņu apakšdzimtas sugas nomedītos kukaiņus pirms izbarošanas kāpuriem sakošļā. Kāpuri savukārt izdala dzidru šķidrumu ar augstu aminoskābju koncentrāciju. Ar šo šķidrumu pēc tam barojas pieaugušās lapsenes. Aminoskābju koncentrācijas līmenis ir atšķirīgs atkarībā no sugas.
Sistemātika
Lapseņu dzimta (Vespidae)
- Jaungvinejas lapseņu apakšdzimta (Stenogastrinae)
- Lapseņu apakšdzimta (Vespinae)
- Nektārlapseņu apakšdzimta (Masarinae)
- Palapseņu apakšdzimta (Eumeninae)
- Papīrlapseņu apakšdzimta (Polistinae)
- Tuksneša lapseņu apakšdzimta (Euparagiinae)
