Laksis (Allium ursinum)
Laksis vai meža loks jeb mežloks (Allium ursinum) ir daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs. Lakša izplatības apgabals aptver Eiropu no Skandināvijas līdz Vidusjūras piekrastei.
| Laksis | |
| Allium ursinum | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Angiosperms) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Sparģeļu rinda (Asparagales) |
| Dzimta | Amariļļu dzimta (Amaryllidaceae) |
| Apakšdzimta | Sīpolu apakšdzimta (Allioideae) |
| Ģints | Sīpoli (Allium) |
| Suga | Laksis (A. ursinum) |
Lakša sīpols ir slaids, līdz 5 cm garš un 1 cm resns. Stublājam ir divas lapas, retāk trīs, kas ir nedaudz īsākas par stublāju. Pats stublājs ir 15 līdz 40 cm garš. Balti ziedi ciešā pušķveidīga vai lodveidīgā čemurā. Lakša auglis ir pogaļa ar trim sēklām. Zied maijā un jūnijā. Auga lapām ir izteikta ķiploku smarža.
Laksis aug ēnainos, mitros mežos, galvenokārt gāršās. Latvija atrodas tuvu lakšu izplatības areāla austrumu robežai. Tipiskas lakša audzes atrodamas Slīteres nacionālajā parkā. Latvijā laksi pirmo reizi 1886. gadā ievācis Gustavs Kīzerickis Zaubes apkārtnē.
Laksis ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā. 2014. gada augs Latvijā.
lv.wikipedia.org
Laksis - Allium ursinum L.
Laksis - angliski: Ramsons; vāciski: Bären-Lauch; zviedru: ramslök; igauņu: karulauk; lietuviešu: meškinis česnakas; krievu: лук медвежий.
APRAKSTS:
Daudzgadīgs, vidējs (ga 20-50 cm) liliju dzimtas lakstaugs. Stublājs asi trīsšķautņains, piezemes lapas divas. Lapas lielas, ar kātu, eliptiskas vai lancetiskas (ga 10-25 cm, pl 2-4 cm), plakanas, mala gluda, gals smails. Stublāja (ziedneša) galotnē blīvs baltu ziedu čemurs, ziedkopu pumpurā ieskauj plēvjains vīkals, kas uzziedot ātri nokrīt. Ziedu čemura diametrs līdz 5 cm. Ziedēšanas laikā augs izdala spēcīgu ķiploku smaku. Novērojama sīpola pašiedziļināšanās augsnē ar katru nākošo veģetācijas sezonu. Vecie augi atmirst pēc 8-10 gadiem, tādējādi regulējot populācijas vecumu. Auglis - trīscirkņu pogaļa, katrā cirknī pa vienai melnai sēklai. Zied maijā un jūnija sākumā. Vasaras otrajā pusē virszemes daļas nonīkst, un augs nav konstatējams.
IZPLATĪBA:
Galvenokārt Eiropā sastopams augs.
Latvijā reti visā valstī (salīdzinoši biežāk Kurzemē), areāla austrumu robežas tuvumā.
BIOTOPI:
Veido lielas, monodominantas audzes parasti gāršas tipa mežos vai krūmājos upju ielejās, retāk pārmitrajos mežos. Ēncietīga suga. Populācijas parasti spēcīgas, ar labu pašatjaunošanās spēju. Negatīvi ietekmē meža kailcirtes atradņu vietās, jo izcirtumos ar pārējām lakstaugu sugām konkurē slikti. Raksturīga suga augu sabiedrībās auglīgos platlapju mežos: Cl. Querco-Fagetea, O. Fagetalia.
ĪPAŠAS NORĀDES:
Izmanto pārtikā.
Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.
www.latvijasdaba.lv
