Lācene (Rubus chamaemorus)

Lācene - Rubus chamaemorus (L.)

Lācene - angliski: Cloudberry; vāciski: Moltebeere; krievu: морошка приземистая

Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 5-30 cm) rožu dzimtas lakstaugs ar gariem, ložņājošiem sakneņiem. Stublājs stāvs, paciets, izklaidus apmatots. Lapas pamīšus, ar kātu, ieapaļas (ga, pl 3-6 cm), piecstaraini vai septiņstaraini daivainas, plātne krokaina, mala zāģzobaina, pamats neizteikti sirdsveidīgs. Ziedi lieli, pa vienam stublāja galotnē. Kauslapas un vainaglapas parasti pa 5. Kauslapas zaļas, strupas, auglim nogatavojoties atliecas. Vainaglapas baltas (ga 0.8-1.5 cm), gandrīz divreiz garākas nekā kauslapas. Auglis - sākumā sārts, nogatavojoties zeltaini dzeltens, sulīgs kauleņu kopauglis. Zied maijā, jūnija sākumā. Augļi ienākas augustā.

Izplatība:
Aukstā un mērenā klimata (iekļaujot kalnu apvidus) teritoriju suga polam tuvos apvidos.

Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.

Biotopi:
Veido lielas, nereti blīvas un klājeniskas audzes sūnu purvos un purvainos priežu mežos. Sūnu purvu (Cl. Oxycocco-Sphagnetea) un purvaino priežu mežu (Cl. Vaccinio-Piceetea, Ass. Vaccinio uliginosi-Pinetum) augu sabiedrību neiztrūkstoša un raksturīga suga.

Īpašas norādes:
Pārtikas augs.
www.latvijasdaba.lv

Lācene (Rubus chamaemorus) ir rožu dzimtas suga. Tas ir Latvijas augstajos purvos diezgan bieži sastopams neliels lakstaugs.

Daudzgadīgs, neliels, ne vairāk kā 30 cm augsts, vienmājas rožu dzimtas lakstaugs ar gariem, ložņājošiem sakneņiem. Stublājs — stāvs ar nedaudzām zvīņveidīgām zemlapām. Lapas — pamīšus, ar garu kātu, ieapaļas, daivainas, nereti līdz 15 cm lieluma. Ziedi — balti, lieli, līdz 3 cm diametrā, pa vienam stublāja galotnē. Kauslapas un vainaglapas no 4 līdz 10, bet parasti pa 5. Kauslapas zaļas, strupas, auglim nogatavojoties atliecas. Auglis — sākumā iebalti zaļš, vēlāk sārts un nogatavojoties zeltaini dzeltens kopauglis ar specifisku medus garšu. Zied maijā, jūnijā. Augļi ienākas jau jūlijā, tos lieliski var vākt arī negatavus (obligāti jābūt sārtiem), pēc tam izklāt mājās uz auduma un 2—3 dienu laikā ogas nogatavojas bez kvalitātes zaudējumiem. Pārgatavojušies augļi kļūst blāvi dzelteni un negaršīgi.
lv.wikipedia.org

Gatavās ogas ir koši dzeltenas, dzintaraini caurspīdīgas. Īpaši daudz lāceņu ēst nav ieteicams, jo cietie kauliņi var kairināt kuņģa gļotādu.
Lāceņu ogas satur līdz 5 % cukura (glikozi un fruktozi), fitoestrogēnus, augļskābes (linolskābi un alfalinolskābi), organiskās skābes (citronskābi un ābolskābi), karotīnu, dabiskos antioksidantus un lielu daudzumu C vitamīna, daudz minerālvielu un pektīnvielu, kā arī miecvielas un krāsvielas. Lāceņu kauliņu ekstraktu bieži izmanto kosmētikā pretgrumbu krēmu ražošanā.

Lāceņu lapas un stublāji satur arī lielu daudzumu antiseptisko vielu un miecvielu. Lāceņu lapu uzlējumus izmanto kuņģa un zarnu trakta darbības regulēšanai, akūta cistīta gadījumos, kā sviedrējošu līdzekli saaukstēšanās gadījumos, arī iekšējo asiņošanu apturēšanai. Lāceņu lapu uzlējumi efektīvi palīdz imunitātes stiprināšanā, bet izkaltētas, saberztas un ar nelielu daudzumu karsta ūdens aplietas lāceņu lapas var siet pie grūti dzīstošām brūcēm, jo lācenēs esošās antibakteriālās vielas veicina to dzīšanu.

Lāceņu ogām piemīt pretcingas, pretiekaisuma, diurētiska, sviedrējoša iedarbība, sulai - izteikti baktericīda aktivitāte. Lapu darbība ir savelkoša, diurētiska, pretiekaisuma, dziedinoša, tā sekmē asins reducēšanos.