Kārļamuiža

Kārļumuiža, arī Kārļamuiža (vācu: Gut Karlsruhe vai Karlsruhe) ir bijusī muiža, kas atrodas Amatas novada Drabešu pagasta Kārļos. Muiža izveidojās 18. gadsimtā. Sākotnēji tā bija Cēsu pilsmuižas pusmuiža un tika saukta par Volfa muižu (Wolfsruh).

Kārļa muiža Līdz mūsdienām ir saglabājušās daudzas muižas ēkas, izņemot pašu pili. Ap muižas centru ir pārvaldnieka māja, zirgu stallis, kalpu māja, tagadējais viesu nams Kārļamuiža, smēde, dzīvojamās, saimniecības ēkas, vecā kroga ēka. Lejā pie Amatas bijušās muižas ūdendzirnavas, tagad zivjaudzētava Kārļi, un dārznieka māja Dārzlejas.


Karlamuiza Country Hotel

Viesnīca “Karlamuiza Country Hotel” Gaujas nacionālajā parkā, netālu no Cēsīm un Siguldas. Viesnīca piedāvā mūsdienu ērtības plašos apartamentos un numuriņos. Ir jauka viesību zāle, tradicionāla latviešu pirtiņa.  Šeit atradīsiet augstu viesmīlību un servisu.

Kārļamuižas vēsture iesniedzas 18.gs. Viesnīca iekārtota senās Kārļumuižas ērberģī. Tas celts 19. gs. četrdesmitajos gados. Ārēji vecā ēka maz mainījusies, saglabājot oriģinālo eleganci un stilu.

Tuvējā apkārtnē ir muižas ainavu parks un dabas pastaigu takas. Elpu aizraujošas ainavas un smilšakmens iežu atsegumi. Aktīvai atpūtai – velomaršruti un slēpošanas trases.

Viesnīca atrodas Amatas upes senlejā, Gaujas Nacionālā parka vidū. Tā ir tikai 8 km attālumā no Cēsīm un 18 km no Siguldas, 6 km attālumā no Āraišiem un 5 km Zvārtes ieža, 13 km attālumā no Līgatnes.

Adrese: Kārļi Drabešu pag. Amatas nov.    
Tālrunis: +371 26165298
             +371 66002699
Fakss: +371 66002198
GPS: N 57° 14' 26.19"
         E 25° 12' 43.79"    
E-pasts: info@karlamuiza.lv
www.karlamuiza.lv

Viesnīcā ir 7 īpaši iekārtoti apartamenti ar privātu atmosfēru ar vienu vai divām guļamistabām. Katrā numurā ir virtuve vai virtuves niša, SAT televīzija, fēns matu žāvēšanai, kā arī duša. Kārļamuižā varēsiet arī nopērties tradicionālā latviešu pirtiņā.
 
Viesnīcas mierīgā un klusā vide sniedz labvēlīgus apstākļus īpašu pasākumu rīkošanai visu gadu, izmantojot gan muižas telpas, gan plašo teritoriju.
 
Senatnīgās ēkas šarms un elegance, kā arī ainaviski bagātā 30 ha plašā apkārtnes teritorija līdz pat Amatai sniedz iespēju rīkot intīmas un sirsnīgas laulību svinības vai citus ģimenes vai draugu svētkus. Ainavu mežaparks ar tās izteiksmīgo reljefu līdz pat Amatai, kā arī labiekārtotie sporta laukumi ir viesu rīcībā komandas veidošanai, atpūtai vai sporta aktivitātēm dabā.


Vēsture
No 1747. līdz 1755. gadam tā piederēja grāfam Aleksejam Bestuževam-Rjuminam (Бестужев-Рюмин, 1693–1766). 1755. gadā to iegādājās Johans Gotlībs fon Volfs, bet 1777. gadā majors Karls Eberhards fon Zīverss (Karl Eberhard von Sievers). Šajā laikā Kārļu muižā tika izveidots vienreizējs ainavu parks un mežaparks, kas iekļāva tuvējās apkārtnes gravas, smilšakmens atsegumus un Ainavu krauju pie Amatas. 1795. gadā Karls Eberhards fon Zīverss pusmuižu atdalīja no Cēsu pilsmuižas un pārdeva angļu tirgotāja Džeimsa Pīrsona (James Pierson of Balmadis, 1741–1804) sievai Andžela Marijai fon Trompovskai. Pēc Džeimsa Pīrsona iniciatīvas muiža ieguva reprezentatīvu arhitektūru un funkcijas. Pīrsonu ģimenes īpašumā muiža bija no 1795. līdz 1804. gadam.

1819. gada 17. novembrī Kārļumuižu iegādājās grāfs Josefs fon Koškuls (Joseph von Koskull). 1847. gadā grāfa fon Koškula vienīgā meita Elīza apprecējās ar Cēsu pilsmuižas īpašnieka grāfa Karla Gustava fon Zīversa (1772–1856) un grāfienes Helēnas Duņinas vecāko dēlu grāfu Emanuelu fon Zīversu (1817–1909). 1855. gada marta beigās grāfs Jozefs fon Koškuls nomira un muižu mantoja meita. Zīversu ģimenes īpašumā muiža bija no 1855. līdz 1936. gadam. 1905. gada revolūcijas laikā muižas kungu māja tika nodedzināta. 1909. gadā Zīversi to atjaunoja, tomēr 1919. gadā kungu māja tika nopostīta atkārtoti. Pēc 1920. gada agrārās reformas muižas teritoriju ar ēkām sadalīja vairākās jaunsaimniecībās, bijušajam īpašniekam grāfam Aleksandram Zīversam atstāja vienīgi neatsavināmo daļu un 69 ha zemes. Viņš Kārļos saimniekoja ap piecpadsmit gadu, bet 1930. gadu vidū nolēma pārcelties uz dzīvi Francijā. Viņa mantinieki saimniecību sākotnēji iznomāja, bet 1937. gadā par 68 200 latiem pārdeva Zemkopības ministrijai. Tālaika Latvijas Zemkopības ministrs Jānis Birznieks rakstīja: „Kārļumuižas pomoliģiskais dārzs bija plaši pazīstams agrākajā Krievijā un arī tagad Kārļos ir plašākā koku audzētava Latvijā šķirņu dažādības un skaita ziņā. Būtu vēlams to iegūt valsts īpašumā, uzlabot un atdzīvināt agrāko slavu, kas pavērstu iespējas augļu koku eksportam.”
lv.wikipedia.org

19. gadsimtā Kārļumuižas apkārtne tika strauji attīstīta, muiža papildinājās ar jaunām celtnēm. Tika izveidots brīva plānojuma romantisks ainavu parks, kas aptvēra teritoriju līdz pat Amatai. Skaistā apkārtne ar krāšņajiem Amatas krastiem 18. gadsimta beigās un 19.gs bija kļuvusi par iemīļotu apmeklējuma vietu ceļotājiem. 19.gs beigās Kārļos izveidoja arī dārznieku meistaru skolu. Tā bija pirmā dārzkopības skola visā Baltijā.

Zaudējumus Kārļumuižas ansamblim radīja 1905. gada revolūcija, kuras laikā nodedzināja skaisto kungu māju. Vairāku gadu laikā izdevās celtni atjaunot.  Pēc Pirmā pasaules kara muižas kungu māju nodedzināja otrreiz. Šoreiz tā vairs netika atjaunota.   Latvijas laikā, 20.gs 30 gados, centra teritoriju ar ēkām sadalīja vairākās jaunsaimniecībās, bet Kārļumuižas centrs nonāca Lauksaimniecības ministrijas īpašumā. Vairāk par muižas vēsturi lasiet turpmākajās sadaļās.
karlamuiza.lv