Kāpnes

Kāpnes savieno apakšstāvu ar pagrabu un augšējiem stāviem vai bēniņiem, kā arī nodrošina nokļūšanu no zemes virsas līmeņa apakšstāvā. Kāpnes sastāv no slīpiem elementiem - laidiem, kas veidoti no pakāpieniem, un horizontāliem elementiem - podestiem jeb kāpņu laukumiem. Kāpņu laidus un galapodestus iežogo ar margām. Katrā kāpnes laidā nedrīkst būt mazāk par trim pakāpieniem. Ja laidā ir tikai viens vai divi pakāpieni, tas ir bīstami no drošības viedokļa, jo cilvēks šos pakāpienus var neievērot un var notikt nelaimes gadījums. Neērtības rada arī tāds pakāpienu skaits laidā, kas lielāks par 10 - 12, tāpēc kāpnes bieži sadala vairākos laidos, ko sadala ar podestiem.

Izšķir kāpnes ar taisniem laidiem, kā arī grieztās kāpnes un vītņu kāpnes. Kāpnes ar taisniem laidiem atkarībā no laidu skaita viena stāva robežās var būt vienlaidu (bez starppodesta), divlaidu (ar diviem laidiem un vienu starppodestu), trīslaidu un daudzlaidu.

Pēc atrašanās vietas izšķir iekšējās un ārējās kāpnes.

Atkarībā no izmantotā materiāla izšķir koka, betona vai dzelzsbetona, metāla un kombinētās kāpnes.

Koka kāpnes plaši izmanto telpu iekšienē, betona un dzelzsbetona kāpnes parasti ierīko no apakšstāva uz pagrabu, kā arī ēkas ārpusē.

Kāpņu pamatelements ir pakāpiens, kam izmērus (augstumu h un platumu b) izvēlas ar noteikumu, ka tā platuma un dubultota augstuma summai b + 2h jābūt vienādai ar vidēju cilvēka soli, t.i., 58 - 63 cm. Pakāpiena platumam jābūt ne mazākam par cilvēka pēdu - 25 cm, bet augstumam - ne lielākam par 18 cm. Kāpņu laidus parasti veido 85 - 100 cm platus, bet podesta platumam jābūt ne mazākam par kāpņu laidu platumu. Kāpņu margu augstumu uz pakāpieniem parasti izvēlas 80 - 85 cm, bet uz podestiem - 90 - 100 cm.

www.llkc.lv