Kuģis

Kuģis ir jebkurš kuģošanas līdzeklis – inženiertehniska ierīce –, kas konstruktīvi paredzēta izmantošanai uz ūdens. Kuģa tiesības un pienākumus īsteno kuģa īpašnieks, kuģa kapteinis, kā arī operators vai fraktētājs.

Peldlīdzeklis atzīstams par kuģi, ja tas var droši pārvietoties pa to, nesot uz borta kravu virs savas masas (cilvēkus, iekārtas utt.). Lai kuģis sekmīgi veiktu šo uzdevumu, tam nepieciešamas jūras spēju īpašības, kā peldamība, noturība, gājība, vadāmība un t.s. negrimstība. Kuģa ekspluatācijā svarīgi nodrošināt tā korpusa ūdensnecaurlaidību un stiprību. Kravas izvietošanai uz kuģa jābūt kravas tilpnēm, kurās tā tiek pasargāta no ārējo meteoroloģisko apstākļu iedarbības. Tāpat jāparedz telpas pasažieriem un komandas locekļiem, telpas kuģa funkciju nodrošināšanai (stūres māja, mašīntelpa, karšu māja, radiomāja u.c.), kā arī telpas sadzīves vajadzībām.

Virs galvenā klāja vēl atrodas virsbūves vairākos stāvos, kuras var aizņemt visu kuģa platumu vai tikai tā daļu. Kuģa ekspluatācijas noteikumos paredzēto uzdevumu veikšanai tam nepieciešamas dažādas ierīces: navigācijas aparatūra, stūres ierīce, enkura ierīce, kravas ierīces u.c. Dažādu šķidrumu un gāzu kustību kuģa iekšienē pa cauruļvadiem nodrošina dažādas kuģa sistēmas: balasta, sateču, ugunsdzēsības u.c. Apsildīšanas, ventilācijas un netīro ūdens izvadīšanas sistēmas nodrošina normālus sadzīves apstākļus kuģa komandai un pasažieriem.

Prāmis ir ūdens transportlīdzeklis, kas parasti tiek izmantots, lai pārceltu pasažierus un kravu pāri upei, ezeram, jūras šaurumam vai jūrai no viena punkta (krasta) uz otru. Prāmjus parasti iedala jūras prāmjos, kas parasti ir rolkertipa pasažieru kuģiun upju prāmjos, kas ir laivas, plosti vai liellaivas. Savukārt trosē vai virvē iesietus plostus vai laivas, kas arī izpilda prāmju funkcijas, sauc par pārceltuvēm.